Maskavas latvieðu lasâmie vakari (1870-1883)
Maskavas latvieðu lasâmo vakaru “celma” pulciòð
Akadçmiskâs vienîbas “Austrums” aizsâkumi meklçjami 19. gs. 60. gados - “pirmâs latvieðu tautiskâs atmodas” laikmetâ. Maskavâ un Pçterburgâ, arî Tçrbatâ (Tartu) un Rîgâ 19. gs. vidû jau darbojâs daþâdu Krievijas apgabalu studentu vienîbas un radâs arî nacionâlie studentu pulciòi. Maskavâ ar laiku izauga arî latvieðu studentu pulciòð, kas nebija oficiâla organizâcija un kura sâkums ir cieði saistîts ar jaunlatvieðu ideologa Kriðjâòa Valdemâra vârdu, kurð 1867. g. ieradâs Maskavâ. Tieði jaunlatvieðu studentu pulciòa darbîbâ meklçjami “Austruma” gara un centienu sâkumi, kur dzima un veidojâs latvieðu atmodas laikmeta ideoloìija. Laikâ lîdz 80. gadiem Maskavâ ieradâs arî Kr. Barons, Fr. Treilands-Brîvzemnieks, Kr. Kalniòð, J. Krîgers-Krodznieks, A. Bandrçviès, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavâ sâka iznâkt þurnâls “Austrums” J. Velmes vadîbâ. Minçtâs personas aktîvi darbojâs un kïuva par latvieðu inteliìences kodolu Maskavâ.
Kr. Valdemâra ierosinâti, Fr. Brîvzemnieka vadîbâ ðie darbinieki 1870. g. 20. oktobrî nodibinâja “Maskavas latvieðu vakarus” (sanâksmes, kurâs diskutçja un lasîja referâtus; îsais nosaukums - “Vakari”). Tajos piedalîjâs Kr. Kalniòð, Kr. Barons, Kr. Valdemârs u. c. Vakaros piedalîjâs lielâkâ daïa Maskavas latvieðu inteliìences, arî gandrîz visi latvieðu studenti.
“Vakarnieku” principi un darbîba bija lîdzîgi tâlaika Rîgas Latvieðu biedrîbas (RLB) centieniem un “vakarnieku” kustîbai Jelgavâ, Tçrbatâ un citos latvieðu centros. Galvenie mçríi, principi, izpausmes formas un nozîme bija: 1) latviskâs identitâtes stiprinâðana, 2) latvieðu valodas izaugsme, 3) latvieðu vçstures pçtîjumi, 4) referâtu gatavoðana latvieðu valodâ, 5) uzvârdu latviskoðana. Maskavas “vakarnieki” cieði sadarbojâs ar RLB un izdalîja tâs sûtîtos pabalstus studentiem Maskavâ. Latvieðu vakari paveica lielu darbu latvieðu nacionâlâs kultûras celðanâ.
Maskavas latvieðu studentu vakari (1883-1901)
Pakâpeniski aizsâkâs studentu nodalîðanâs process atseviðíi no “celma pulciòa”. Maskavas universitâtes (MU) Juridiskajâ fakultâtç 1882.-1886. g. studçja Jânis Èakste. Viòð un vçl kâdi 8 latvieðu studenti sanâca kopâ Maskavas latvieðu vakaros pie Brîvzemnieka vai citur. Tajâ laikâ starp Fr. Brîvzemnieku un studentiem pakâpeniski radâs vairâkas nesaskaòas jautâjumâ par studentu statusu ðajâ sabiedrîbâ, studentiem nepiemçroto “mietpilsonisko” gaisotni un ar RLB sûtîto studentu pabalstu izsniegðanas praksi. Studentiem ar Maskavâ strâdâjoðiem, universitâti jau beiguðajiem dalîbniekiem bija raduðâs daþâdas intereses, dalîbnieki pârstâvçja daþâdus sociâlos slâòus. Kïuva aktuâli veidot arî atseviðíus lasâmos vakarus studentiem.
Latvieðu studentu skaitam Maskavâ pieaugot, viòi sâka savâ starpâ organizçties atseviðíi no “celma” un centâs nodibinât savu studentu sabiedrîbu. Kopâ ar 15 domubiedriem J. Èakste 1883. g. 19. oktobrî (31. oktobrî j. st.) sarîkoja “Tatâru viesnîcâ” mielastu, lai atzîmçtu Maskavas latvieðu studentu “Vakaru” nodibinâðanu. Starp ielûgtiem viesiem bija Kr. Valdemârs, J. Velme un Kr. Barons, kuri atbalstîja studentu ieceri veidot paðiem savu akadçmisku organizâciju. Kr. Valdemârs dibinâðanas sapulcç studentus aicinâja augstskolâ pamatîgi studçt, un tad ziedot savu darbu latvieðu tautai, strâdâjot vienâ vai otrâ darba laukâ. Tas bija Kr. Valdemâra gars, kas izpaudâs vçlâkajâ “Austruma” aicinâjumâ “Augt un dzîvot Latvijai!”. J. Èakste vçlâk atmiòâs rakstîja, ka Kr. Valdemârs bija teicis, ka “ikviena pienâkums ir ziedot daïu no sava laika vispârîbai - latvieðu tautai, strâdâjot ðâdâ vai tâdâ veidâ.” Turpmâk laika gaitâ organizâcijas nosaukums vairâkkârt mainîjâs, bet “Austrums” savu pastâvçðanas laiku skaita no 1883. g. 31. oktobra.
Studenti pakâpeniski nodalîjâs no vispârçjâm Maskavas latvieðu sapulcçm, “celma pulciòa”. Studentu “Vakari” notika regulâri, to pamatideja bija lîdzîga lîdzðinçjiem Maskavas latvieðu lasâmajiem vakariem. Organizâcija bija ïoti vienkârða, bez rakstiskiem noteikumiem, ârçjâm regâlijâm, simboliem un formâm, vienîgâ amatpersona bija kasieris. Seviðía vçrîba sanâksmçs tika veltîta referâtiem un brîvai diskusijai par daþâdiem tematiem. Tika lasîti referâti par Latvijas vçsturi, dabas zinâtnçm, jurisprudenci, valodu, notikumiem Latvijâ, nacionâlo politiku, stratçìiju, taktiku cîòâ pret vâcu virskundzîbu utt. Veidojâs vairâkas nostâdnes - latviskâs identitâtes uzsvçrðana, “ceïð uz augðu” ar izglîtîbas palîdzîbu, darba nepiecieðamîba savas tautas labâ u. c. J. Èakste vairâkus principus bija smçlies no Kr. Valdemâra. No RLB pienâkuðâs stipendijas atklâti sadalîja pretendentiem.
19. gs. 80. gadu otrajâ pusç latvieðu studentu skaits Maskavas universitâtç arvien pieauga. Kuplâks kïuva arî studentu “Vakars”. Sanâksmes bija organizâcijas iekðçjâs dzîves galvenais saturs. Gadu no gada tradîciju ceïâ nodibinâjâs zinâma kârtîba, kuru “Vakara” biedri pildîja un respektçja.
Lîdz 1891. gadam “Vakara” dalîbnieki draudzîgi turçjâs kopâ bez rakstîtiem likumiem. 1891. gadâ “Vakara” dalîbniekos zuda vienprâtîba. Ðíelðanos radîja tas apstâklis, ka viens no biedriem nebija laikus atdevis no palîdzîbas fonda aizòemto naudu, par ko viòu izslçdza. Viòam pievienojâs vçl 11 studenti. 1890. g. decembrî viòu pârstâvis paziòoja, ka lîdzðinçjo Maskavas latvieðu studentu vakaru turpinot 12 studenti kâ otrs pulciòð, kaut gan saucoties par to paðu senâk pastâvoðo “Vakaru”. Lîdz ar to 1890./91. akad. gada beigâs “Vakars” bija sadalîjies un radâs divi pulciòi - vecais (19 biedri) un jaunais (12 biedri). 19 biedru pulciòâ bija palikuði “Vakara” visvecâkie biedri, kurpretim 12 biedru pulciòâ bija galvenokârt gados jaunâkie biedri.
Maskavas studentu “Vakars” “uz ârieni” piedalîjâs vairâkos sabiedriskos pasâkumos. 1895. gadâ Jelgavâ notiekoðos 4. Vispârçjos latvieðu dziesmu svçtkus organizatoriski “uz saviem pleciem bija iznesis” J. Èakste.
Studentu organizâcijas galvenais uzdevums bija - ar latvieðu valodas, literatûras un vçstures studijâm, kâ arî ar savstarpçjo sadarbîbu un kontaktiem un ar Maskavas latvieðu kopienu uzturçt nacionâlo apziòu un modinât to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzinâðana bçrnîbâ bija to nomâkuðas. Maskavâ parasti studçja mazturîgâkie latvieðu studenti un materiâlie lîdzekïi bija stipri ierobeþoti. 1901. g. rudenî organizâcija pirmo reizi pârgâja patstâvîgâs telpâs, un organizâcijas uzdevumâ îpaða komisija izstrâdâja tâs statûtus.
Latvieðu studentu sabiedrîba “Fraternitas Moscoviensis” (1901-1914)
Situâcija Maskavas latvieðu vakara dzîvç mainîjâs pçc tam, kad radâs vairâki studentu “Vakaru” biedru (filistru) centri - Maskavâ, Jelgavâ un Rîgâ. Pakâpeniski ar vairâku filistru pârnâkðanu uz Rîgu vecbiedri sâka turçties kopâ kâ ideoloìijas, tâ taktikas jautâjumos. Lai gan daïa filistru bija palikuði Maskavâ un citâs Krievijas pilsçtâs, kâ arî Jelgavâ, ietekmîgâkâ bija Rîgâ dzîvojoðo filistru grupa.
“Vakara” filistru sapulcç 1901. g. 15. jûnijâ Rîgâ tika apspriests jautâjums par nepiecieðamîbu izstrâdât dokumentus, lai saòemtu organizâcijas oficiâlu apstiprinâðanu un atzîðanu no Krievijas valdîbas puses. 1901. gada vasarâ filistri Rîgâ nolçma, ka ir pienâcis laiks “Vakaru” legalizçt pie MU, kâ arî izveidot stingrâku organizâciju. Tâdçï filistri ieteica un rudenî studenti pieòçma sekojoðus lçmumus: 1) izstrâdât organizâcijai statûtus un tos iesniegt MU apstiprinâðanai - ar nolûku legalizçt organizâciju. Òemot vçrâ situâciju, ka ðajâ laikâ Krievijâ notika studentu nemieri, statûtu pirmajâ punktâ tika definçts, ka organizâcijai politiskie jautâjumi ir aizliegti.
1901. g. rudenî studentu komisija izstrâdâja statûtus, ko nosûtîja Rîgas filistriem caurskatîðanai. 21. novembrî statûti tika nosûtîti iesniegðanai MU rektoram apstiprinâðanai. Studentu “Vakari” kâ organizâcija pieòçma nosaukumu “Fraternitas Moscoviensis” (“Fr. M.”) un ieviesa stingrâku organizâciju, bet reizç uzsvçra arî atðíirîbu no korporâcijâm un to, ka tâ paliek uzticîga dibinâtâju idejâm. Studenti uzskatîja, ka korporâcijas lielâ mçrâ savâ iekðçjâ dzîvç ir pieòçmuðas vâcu paraðas, un ka “Vakara” organizâcijâ ilgâkâ laikâ izveidotâs îpatnîbas ir vairâk pieskaòotas latvieðu tautas raksturam un garam nekâ korporâciju ârçjâs formas. Lai gan tika akceptçti daþi korporâcijâs lietoti nosaukumi - filistrs, seniors, kortelis, konvents u. c., tika nolemts turpinât “Studentu Vakara” tradîcijas.
1901. g. rudenî MU rektoram iesniedza sabiedrîbas “Fr. M.” statûtus apstiprinâðanai, bet vairâkus gadus sabiedrîba apstiprinâðanu nesaòçma. Tomçr studenti no 1901. g. rudens dzîvoja pçc izstrâdâtiem iekðçjiem (interniem) statûtiem, kas mazliet atðíîrâs no apstiprinâðanai iesniegtajiem. 1902. g. rudenî ðos internos statûtus pârstrâdâja un paplaðinâja, ievieðot daþus jaunus institûtus, piemçram, goda tiesas institûtu, katras amatpersonas darbîbas sîkus nosacîjumus utt. Kaut gan starp studentiem un filistriem izraisîjâs domstarpîbas jauna statûtu projekta jautâjumâ, tomçr tie faktiski regulçja studentu sabiedrîbas dzîvi lîdz 1907. g. rudenim.
Lai atzîmçtu 1901. g. ieviestâs izmaiòas “Vakaru” darbîbâ un reprezentçtos Rîgâ, organizâcija 1902. g. 11. janvârî sarîkoja greznu “maskavieðu” balli Rîgas Latvieðu biedrîbas telpâs. 12. janvârî notika filistru un biedru goda mielasts, atzîmçjot Maskavas universitâtes dibinâðanas gadadienu, bet 13. janvârî kopçja filistru un aktîvo biedru pilnsapulce, kurâ oficiâli atcçla lîdzðinçjos un pieòçma jaunos statûtus un akceptçja lîdzðinçjam Maskavas latvieðu studentu “Vakaram” doto jaunu nosaukumu “Fraternitas Moscoviensis”. Korporâcija “Fraternitas Moscoviensis” (vçlâkâ “Fraternitas Lettica”) ðo “Vakaru” izmaiòu vçlâk sâka uzskatît par savu dibinâðanu un savu pastâvçðanu skaitît no 1902. g. 20. oktobra.
Turpmâk biedru skaits stipri pieauga. 1905. g. Maskavas universitâte bija kïuvusi par politisko mîtiòu vietu. Sakarâ ar to, ka studijas kïuva neiespçjamas, atkal pârtrûka saikne starp “Fr. M.” biedriem, jo izzuda kopçjâs studentu intereses. Sakarâ ar revolûcijas nemieriem Krievijâ normâls studiju darbs bija pârtraukts, tas aprâvâs arî Maskavas latvieðu studentiem. 1905. g. decembrî Maskavâ uzliesmoja revolûcija. “Fr. M.” dzîve apstâjâs.
1906. g. Latvijâ plosîjâs soda ekspedîcijas. 1906. g. uz pavasara pusi “Fr. M.” biedri sanâca atkal kopâ, bet universitâte darbojâs ar pârtraukumiem, studijas iznâca saraustîtas, parastâ darbîba dezorganizçta. Ar 1907. g. “Fr. M.” pamazâm centâs atsâkt darbîbu.
Maskavas latvieðu studentu novadniecîba “Fraternitas Moscoviensis” (1907-1914)
1907. g. Krievijâ iekðpolitiskie apstâkïi bija ievçrojami izmainîjuðies - pçcrevolûcijas laikâ pieauga centralizâcija un “uzraudzîba”. 1907. g. 11. jûlijâ Krievijas tautas izglîtîbas ministrija izdeva cirkulâru par studentu organizâcijâm. Vadoties no ðî dokumenta pavçrtajâm iespçjâm, “Fr. M.” biedri 1907. g. rudenî iesniedza universitâtes rektoram lûgumu apstiprinât latvieðu studentu novadniecîbu, pievienojot lûgumam jaunus izstrâdâtus statûtus. Tajos kâ novadniecîbas mçríi tika minçti: “1) Apvienot latvieðus, kas mâcâs Íeizariskâ Maskavas universitâtç, latvieðu tautas vçstures, valodas un dzîves pçtîðanai. 2) Novadniecîbas locekïu savstarpçja materiâlâs palîdzîbas sniegðana.” Sabiedrîbas “Fr. M.” biedriem izdevâs panâkt statûtu apstiprinâðanu, lai gan ne sabiedrîbas, bet novadniecîbas veidâ.
Formâli un ârçji studentiem organizçto sabiedrisko dzîvi noteica universitâtes apstiprinâtie novadniecîbas statûti, tomçr savâ iekðçjâ dzîvç tie turçjâs pie “Fr. M.” 1901. g. rudenî izstrâdâtiem un pçc tam papildinâtiem statûtiem un sava kârtîbas ruïïa.
1909. g. 17. jûnijâ daþu Rîgas filistru sasauktajâ konventâ nolçma dibinât patstâvîgu “Fr. M.” filistru organizâciju Rîgâ. 1909. g. 14. novembrî Rîgâ sanâca filistru konvents, kas pieòçma “Fr. M.” filistru organizâcijas statûtus.
Pa to laiku studentu biedroðanâs Maskavâ kïuva arvien grûtâka lîdzekïu trûkuma dçï. Laikâ lîdz 1914. gadam organizâcijâ notika dziïð organizâcijas, ideoloìijas un spçku pârbaudîjums un tâlâkâs sûtîbas noskaidroðanâs. 1911./12. akadçmiskajâ gadâ “Fr. M.” studenti pamazâm sadalîjâs divâs nometnçs - tiem, kas vçlçjâs “Fr. M.” pârvçrst par korporâciju un tiem, kas vçlçjâs paturçt esoðo statusu un turpinât “Vakarnieku” ideoloìiju. Cîòa notika visu akadçmisko gadu.
1912. g. 17. februârî no organizâcijas izstâjâs 6 biedri, kas nodibinâja korporâciju “Fraternitas Moscoviensis” (vçlâkâ “Fraternitas Lettica”). Jaunâ korporâcija 1912. g. martâ panâca korporâcijas oficiâlu reìistrçðanu. Tâ paòçma 1901. g. studentu sabiedrîbas “Fraternitas Moscoviensis” vârdu un tâ arî tika oficiâli apstiprinâta. Tâdçjâdi Maskavâ bija divas latvieðu studentu organizâcijas ar vienu un to paðu nosaukumu: studentu novadniecîba “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporâcija “Fraternitas Moscoviensis”. Tâda situâcija turpinâjâs lîdz 1914. gadam. Sabiedrîbai vçlâk nâcâs no sava vecâ nosaukuma atsacîties, jo atcelt Krievijas izglîtîbas ministrijas akceptçto jaunâs korporâcijas lîdzpaòemto nosaukumu nebija iespçjams.
Jautâjumu par “attiecîbu noskaidroðanu starp studentu sabiedrîbas “Fr. M.” filistriem un jaundibinâto studentu korporâciju “Fr. M.” filistri pârrunâja 1914. g. 3. janvâra sapulcç. J. Èakste savâ runâ konstatçja, ka jâturpina sakari ar studentu sabiedrîbu “Fr. M.” Maskavâ. Vairâkums filistru palika ârpus jaundibinâtâs korporâcijas. Sanâksme nolçma ar korporâciju sakaros nestâties un turpinât agrâkos sakarus ar studentu pulciòu, kurð bija palicis pie agrâkajiem sabiedrîbas “Fraternitas Moscoviensis” statûtiem un tradîcijâm.
Studentu sabiedrîba “Oriens - Austrums” (1914-1918)
1914. g. 23. jûnijâ filistra J. Èakstes dzimtas mâjâs “Auèos” Jelgavas tuvumâ notika studentu sabiedrîbas “Fr. M.” studentu un filistru kopçja sapulce. To vçlâk nosauca par “reorganizâcijas sapulci”. Pârrunâjot organizâcijas jautâjumus, sapulce atzina, ka studentu sabiedrîbâ uzòemami tikai MU studenti un kâ pasîvi biedri visi, kuri savâ laikâ bijuði sabiedrîbâ “Fr. M.” un nav no tâs izslçgti. Nolçma iesniegt reìistrçðanas lûgumu Iekðlietu ministrijai pçc attiecîgiem statûtiem. Vienojâs, ka jâpieòem latîòu nosaukums un ka jâturpina vecâs maskavnieku tradîcijas.
1914. g. oktobrî studentu pilnsapulce pieòçma jaunus “Fr. M.” statûtus ar nosaukumu “Oriens - Austrums” un 18. oktobrî nosûtîja iekðlietu ministram lûgumu tos apstiprinât. Pirmâ pasaules kara gados, tâpat kâ pçc 1905. g. revolûcijas, organizâcijas darbîba bija ierobeþota.
1915. g. sâkumâ “Austruma” biedri saradâs Maskavâ un diskutçja arî par kara un Krievijas valsts notikumiem, starptautiskâs politiskâs dzîves jautâjumiem. Pirmâ pasaules kara gados, ðajâ latvieðu tautas “otrâs atmodas” laikâ, sâka veidoties Latvijas valstiskuma ideja. Par Latvijas jautâjumiem bieþi referçja, dedzîgi debatçja. Tika secinâts, ka pienâcis laiks veltît zinâmu vçrîbu politiskiem jautâjumiem. Daïa biedru piekrita uzskatam, ka Krievijas impçrija bûtu pârveidojama uz federatîviem pamatiem. Visus ïoti interesçja agrârais jautâjums. Jautâjumâ par attiecîbâm ar latvieðu sabiedrîbu, sabiedrisku darbîbu, vislielâkâ vçrîba tika pievçrsta latvieðu biedrîbu attîstîbai. Austrumieði piekrita lozungam “nost no Krievijas!”, bet toreiz vçl neprognozçja, ka nâkotnç nodibinâsies patstâvîga Latvijas valsts.
Maskavas latvieðu studentu novadniecîba “Oriens” (1916. g. janvâris - maijs) un biedrîba “Oriens” (1916.-1918. g.)
1915. g. decembrî, vçl nesaòçmuði apstiprinâðanu no Krievijas Iekðlietu ministrijas, austrumieðu studenti Maskavâ “dibinâja” latvieðu studentu apvienîbu “Oriens” pie Maskavas Universitâtes. Tâda apstiprinâðana bija vajadzîga, lai vçl neapstiprinâtâ “Oriens - Austruma” biedri varçtu saòemt bçgïu pabalstu.
1915. g. 12. decembrî (25. decembrî j. st.) Maskavas Universitâtes Padome un 1916. g. sâkumâ universitâtes rektors apstiprinâja pieteikto latvieðu studentu novadniecîbu “Oriens”. 1916. g. 9. martâ Krievijas Iekðlietu ministrija legalizçja biedrîbu “Vostok” (“Oriens”). Novadniecîba “Oriens” izsludinâja 14. maijâ studentu biedrîbas “Oriens” oficiâlu atklâðanu. Tomçr arî turpmâk kara gados, 1917./1918. akadçmisko gadu ieskaitot, “Austruma” dzîve bija klusa. Tas bija pçdçjais “Austruma” akadçmiskais gads Krievijâ. 1918. gada pavasarî notika tâ pçdçjâ sçde Maskavâ.
LATVIJAS REPUBLIKAS PIRMAIS NEATKARÎBAS PERIODS (1918-1940)
1918. g. novembrî situâcija Rîgâ bija labvçlîga neatkarîgas Latvijas valsts nodibinâðanai. 17. novembrî izveidojâs astoòu latvieðu politisko partiju pârstâvju sastâdîts pârstâvniecîbas orgâns - Latvijas Tautas padome (TP). Ðajâ dienâ pirmajâ sçdç par TP priekðsçdçtâju ievçlçja austrumieti J. Èaksti. Par viòa otro biedru kïuva vçlâkais austrumietis G. Zemgals, kurð piedalîjâs K. Ulmaòa Pagaidu valdîbas izveidoðanâ. 18. novembrî Rîgâ svinîgos apstâkïos tagadçjâ Nacionâlâ teâtra telpâs notika TP otrâ sçde. To atklâja un vadîja G. Zemgals, jo J. Èakste nebija ieradies. G. Zemgals klâtesoðajiem paziòoja, ka Latvijas TP pâròçmusi suverçno varu. Pagaidu valdîbas vârdâ tika pasludinâta Latvijas Republikas nodibinâðana.
Piecdesmit astoòi “Austruma” biedri 1918.-1920. g. piedalîjâs Latvijas brîvîbas cîòâs, seði (Kârlis Brants, Aleksandrs Kociòð, Verners Tepfers, Rûdolfs Markus, Kârlis Podnieks, Visvaldis Jankavs) bija Lâèplçða kara ordeòa kavalieri. Nebija tâdu toreizçjo karaspçka vienîbu, kuru rindâs nebûtu gâjuði austrumieði.
1919. g. 28. septembrî svinîgajâ Latvijas Augstskolas (LA; no 1923. g. 23. marta - Latvijas Universitâte - LU) atklâðanas aktâ TP priekðsçdçtâjs J. Èakste uzsvçra krietnu tautas darbinieku sagatavoðanas nozîmi un izteica cerîbu, ka “mûsu augstskola dos mums demokrâtiski audzinâtus darbiniekus, kas paliek ar tautu dzîvâ sakarâ”.
1919. g. 12. decembrî “Austrums” sarîkoja pirmo pilnsapulci Latvijâ. Nâkamajâ, 20. decembra sapulcç tika publiskotas tçzes par turpmâko “Austruma” veidoðanu neatkarîgâ Latvijas valstî. 1920. g. maijâ LA studenti izvçlçja pagaidu padomi. Tâs priekðsçdçtâjs bija vçlâkais “Austruma” biedrs J. Breikðs, ko vçlçtâ studentu padome 1921. g. 18. janvârî izraudzîja par savu priekðsçdçtâju.
Studentu sabiedrîba “Austrums” (1920-1935)
Lîdz 1920. g. rudenim bija izstrâdâti Latvijas apstâkïiem piemçroti “Austruma” jaunie statûti. Saskaòâ ar Rîgas apgabaltiesas 1920. g. 16. oktobra lçmumu studentu sabiedrîbu “Austrums” iekïâva biedrîbu reìistrâ, “Austruma” statûti tika publicçti 1920. g. 27. oktobrî. Pçc statûtu reìistrçðanas “Austrums” oficiâli varçja uzsâkt darbîbu.
1920. g. 20. oktobrî notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce. Tâ oficiâli nokârtoja organizâcijas nosaukuma maiòu un vienprâtîgi nolçma uzskatît Maskavas studçjoðo sabiedrîbas “Oriens” darbîbu par izbeigtu un nodot visus “Oriens” aktîvus un pasîvus Studentu sabiedrîbai “Austrums” pie Latvijas Augstskolas. Ar ðo dienu “Austrums” bija uzsâcis oficiâli organizçtu darbîbu Latvijâ. Sabiedrîbâ “Austrums” pârgâja 33 filistri un 14 aktîvie biedri. Pçc tam sapulce uzòçma arî jaunus biedrus. “Austrums” nolçma pieturçties pie Kr. Valdemâra paustâs pârliecîbas, ka latvieðu inteliìencei, ja tâ tieðâm grib izpildît savu sûtîbu, arvien jâpaliek dzîvâ sakarâ ar tautu (princips “ar savu tautu, par savu tautu”). 1920. g. 8. decembrî “LA Studentu sabiedrîbas Austrums” statûti tika apstiprinâti LA Organizâcijas padomç (vçlâk - “LU Studentu biedrîba Austrums”).
1921. g. 15. janvârî “Austrumâ” nodibinâjâs Dâmu komiteja, kad nolçma rîkot Maskavâ iecienîtos Tatjanas vakarus. Dâmu komiteja kïuva par jaunu, agrâk Maskavâ neredzçtu, darbîbas sastâvdaïu.
Toreizçjie aktîvie organizâcijas biedri rosîgi piedalîjâs arî Latvijas augstskolas studentu padomes noorganizçðanâ, izveidoðanâ un tâs turpmâkajâ darbâ. LA studentu padome ar 1921. g. uzsâka intensîvu darbîbu. “Austrums” bija pilsoniskâ ne-korporantiskâ un ne-sociâlistiskâ virziena ideoloìijas veidotâjs un paudçjs. Ðim novirzienam pirmajâ studentu padomç bija 16 pârstâvju no padomes 40 locekïiem. Tâdçjâdi vairâkus gadus “Austrums” bija ïoti aktîvs “ârçjâ darbâ”, mazâk laika veltot organizâcijas iekðçjâs dzîves izveidoðanai.
Organizâcijas biedru skaits âtri pieauga. 1921. g. beigâs “Austrumâ” bija ap 50 aktîvo biedru un pâri par 20 kandidâtu. “Austrums” Latvijâ darbojâs daudz savâdâkâ situâcijâ nekâ agrâk Maskavâ: 1) kopçjais aktîvo skaits kïuva vairâkas reizes lielâks, 2) organizâcijâ bija gan aktîvie biedri, gan vecbiedri, ar kuriem bija iespçjama daudz cieðâka sadarbîba; 3) organizâcija darbojâs savas tautas vidû un lîdz ar to tâs locekïi ikdienâ bija aktîvi iesaistîti Latvijas sabiedrîbâ un tâs notikumos.
Aktîvo biedru 1922. g. 19. marta sapulcç tika pieòemts svinîgâ solîjuma teksts: “Es, apakðâ parakstîjies, iestâjoties studentu sabiedrîbâ Austrums par pilntiesîgu biedru, apòemos: augt un dzîvot Latvijai, turoties pie lozunga “Vîrs un vârds”, uzturçt sabiedrîbâ paredzçto disciplînu, cenðoties pacelt Austruma cieòu ârpus viòa”.
Rîgas apgabaltiesa 1924. g. 2. aprîlî reìistrçja “Studentu biedrîbas Austrums vecbiedru palîdzîbas biedrîbas” statûtus. 1926. gadâ “Austrums” sev iegâdâjâs nekustamo îpaðumu Rîgâ, Ìertrûdes ielâ 123, juridiski îpaðums piederçja “Austruma” vecbiedru palîdzîbas biedrîbai, îpaðuma tiesîbas tika apstiprinâtas uz pirkuma lîguma pamata Rîgas - Valmieras zemesgrâmatu nodaïâ 1926. g. 5. martâ.
“Austrums” neatkarîgas Latvijas apstâkïos no paða sâkuma centâs organizçt cieðâkâ apvienîbâ visas tâs organizâcijas, kas negâja korporâciju ceïu. 1922. g. 18. septembra sapulcç tika pieòemts lçmums par “Austruma” iestâðanos “Latvju nacionâlo studentu organizâciju savienîbâ” (LNSOS). Tâs statûtus parakstîja “Austruma”, studentu biedrîbu “Patria” un “Atauga” pârstâvji. Rîgas apgabaltiesa statûtus reìistrçja 1923. g. 5. decembrî. LNSOS darbîbu uzsâka 1924. gadâ. LNSOS statûti LU Padomç tika apstiprinâti 1925. g. 25. septembrî. LNSOS pastâvçja lîdz 1936. gada 6. maijam.
1925. gadâ “Austrums” bija izaudzis jau stipri liels, un tajâ sâkâs diskusija par organizâcijas mçríiem, darbîbu un savstarpçju saskaòu, pirmâm kârtâm iztirzâjamiem jautâjumiem un ðo mçríu praktiskas panâkðanas lîdzekïiem.
Akadçmisko izglîtoðanos un uzstâðanos veica galvenokârt vecbiedri un kandidâti, bet aktîvo biedru vidû arvien lielâka ietekme bija apstâklim, ka pçdçjo gadu lielâ pieplûduma rezultâtâ arvien lielâku daïu no aktîvajiem studentiem sastâdîja jaunâkâ paaudze. Korporâciju piekritçju skaits Rîgas studentu vidû strauji auga. “Austruma” popularitâte mazinâjâs. 1925.-1926. gadâ “Austruma” iekðçjâ darbîbâ parâdâs nesaskaòas. Biedrîbâ izkristalizçjâs trîs novirzieni: a) daïa austrumieðu vçlçjâs “Austrumu” paturçt tâdu, kâ tas tobrîd bija izveidojies ar visâm vecajâm tradîcijâm un sadzîves veidu, vçloties aprobeþoties tikai ar valdes kompetenèu paplaðinâðanu un daþu iekðçjâs dzîves noteikumu grozîðanu (lielâko daïu vecbiedri); b) citi vçlçjâs “Austruma” darbîbu mainît, lai tas òemtu vçrâ jauno vidi, kurâ darbojâs, piemçram, uzskatîja par vçlamu vçl arî ârçjo zîmju ievieðanu (vecbiedri un aktîvo saime); c) bija arî tâdi biedri, kas vçlçjâs organizâciju pârvçrst par korporâciju un pievienoties korporâciju saimei (lielâkoties daïa aktîvo studentu).
1926. g. 3. martâ notika “Austruma” ârkârtçjâ pilnsapulce. Tajâ vairâki desmiti biedru paziòoja, ka uzskata par vçlamu pârveidot “Austrumu” par korporâciju. Turpmâk vairâkâs ârkârtçjâs pilnsapulcçs, kârtçjâs sanâksmçs un aizkulisçs visu gadu notika asas debates starp aktîvajiem studentiem un vecbiedriem, kuri aizstâvçja “Austruma” tradicionâlâs vçrtîbas. Internâ tiesa 28. oktobrî 6 biedriem pasludinâja spriedumu - izslçgðanu, ko paziòoja 4. novembrî. Ar viòiem turpmâk solidarizçjâs vçl vairâki desmiti piekritçju - gandrîz puse no aktîvo saimes, un tâdçjâdi lîdz 1926. g. beigâm no “Austruma” izstâjâs pavisam 45 aktîvie biedri. Lielâkâ daïa aizgâjuðo nodibinâja korporâciju “Fraternitas Livonica” (tâ savu pastâvçðanu skaita no 1926. g. 29. oktobra), bet daþi tiem tomçr nepievienojâs. Tâdçjâdi “Austruma” vçsturç divas reizes ir notikuði mçìinâjumi pârvçrst “Austrumu” par korporâciju, par ko liecina divi nolûzuði zari “Austruma” ozola simbolâ. Daïa no aizgâjuðo tobrîd uzstâdîtâm prasîbâm un ierosinâjumiem vçlâk tika pieòemtas un ieviestas “Austruma” dzîvç.
Pçc krîzes “Austruma” dzîvç iestâjâs jauns konstruktîva darba posms. Ðinî laikâ “Austruma” saime pârcçlâs savâ namâ Rîgâ, Ìertrûdes ielâ 123. Pârbûvçtâs telpas iesvçtîja 1926. g. 5. decembrî. Aktîvo biedru skaits uz 1927. g. sâkumu bija 60 cilvçki, vecbiedru pulkâ bija 54 cilvçki. Tâlâkâ gaitâ “Austrums” atkal turpinâja augt un aktîvi darboties. Notikums tomçr piespieda “Austrumu” veidot stingrâku organizâciju un pievçrst lielâku uzmanîbu kandidâtu audzinâðanai. Tâlâkâ gaitâ pieòçma simboliku: karogu, cepures un nozîmes.
1927. g. 14. martâ nomira “Austruma” dibinâtâjs, vecbiedrs un Latvijas Valsts prezidents J. Èakste. Viòð jaunajiem draugiem vairâkkârt bija teicis: “Mâcieties un krâjiet zinîbas, tâ ir manta, ko jums neviens nevar atòemt. Negaidiet nekâ no citiem, ko paði darîsit, tas paliks jûsu”. J. Èaksti apbedîja Meþa kapos Rîgâ. Viòa kapa vieta ilgus gadus bija latvieðu tautas pateicîbas un patriotisku demonstrâciju un iekðçjas pretestîbas totalitâriem reþîmiem izpausmes vieta. Arî nâkamais Latvijas Valsts prezidents bija austrumietis - G. Zemgals (1927.-1930. g.). 1928. g. 6. februâra sapulcç paziòoja par J. Èakstes fonda stipendijas nodibinâðanu.
1933. gadâ lielâkais notikums bija “Austruma” 50. gadadienas jubilejas svinîbas (29.-31. oktobrî). Tâs noritçja ïoti pozitîvâ gaisotnç, jo “Austrums” bija atkopies no ðíelðanâs laikiem, bija ieguvis savu mâju, sakârtojis savu iekðçjo darbîbu un “Austruma” saime bija kupli augusi. Universitâtes rektors J. Auðkâps savâ runâ apliecinâja, ka “Austruma” dibinâtâji nav bijuði tikai sapòotâji, bet arî liela darba darîtâji, jo “Austrums” piedzîvojis pârdroðâko sapòu piepildîðanos: “Austruma” dibinâtâji bija neatkarîgâs Latvijas dibinâtâju pirmajâs rindâs un stâjâs brîvâs Latvijas priekðgalâ. Sarîkojumâ ieradâs vecâkâs igauòu studentu biedrîbas “Eesti Üliõpilaste Selts” (EÜS) pârstâvji, tikðanâs lika pamatus sadarbîbas lîgumam, ko noslçdza Tartu (Igaunijâ) 1937. g. 11. aprîlî (“Austruma” vârdâ lîgumu parakstîja bijuðais Valsts prezidents G. Zemgals).
Studentu biedrîba Vienîba “Austrums” (1935-1940)
K. Ulmaòa autoritârâ reþîma gados Latvijas Universitâtes vadîbas attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvçlîga kâ agrâk. Arî paði austrumieði nebija sajûsmâ par autoritâro reþîmu, jo bija audzinâti kâ demokrâtiskas parlamentâras iekârtas piekritçji un paði bija piedalîjuðies tâs veidoðanâ. Tomçr laikâ lîdz 1940. g. vasarai “Austruma” darbîba kâ iekðçjâ dzîvç, tâ arî “uz âru” sekmîgi turpinâjâs ar jauniem ierosinâjumiem un panâkumiem. Kad 1935. g. 14. septembrî Rîgâ, Meþa kapos tika atklâts tçlnieka Kârïa Jansona veidotais piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam, “Austruma” dibinâtâjam vb. Jânim Èakstem, “Austrums” nostâjâs goda sardzç. “Austruma” aktîvo saime piedalîjâs arî Brîvîbas pieminekïa atklâðanâ Rîgâ, 1935. g. 18. novembrî.
Papildus referâtiem, darba sçdçm, gada svçtkiem un citâm formâlâm darbîbâm “Austruma” sadzîve bija daudzpusîga un intensîva. Notika literârie un sabiedriskie vakari, karnevâli, sporta pasâkumi. Jaunieðiem un savieðiem pieðíîra vecbiedru Jâòa Èakstes un Alfrçda Strausmaòa vârdos nosauktas stipendijas.
“Austrumam” bija ïoti aktîva un pat vadoða loma sarunâs par jaunas studentu organizâciju savienîbas dibinâðanu. 1935. g. 24. maijâ “Austruma” telpâs deviòas studentu biedrîbas un vienotnes, pieòemot Vienîbas apzîmçjumu (“Austrums”, “Ziemelis”, “Atauga”, “Ziemeïniece”, “Lîdums”, “Latviete”, “Ausma”, “Dzimtene”, “Kâvi”), nodibinâja “LU Studentu biedrîbu vienîbu savienîbu” (îsâk - Vienîbu savienîba, VS), parakstot VS statûtus un vienîbu iekðçjâs dzîves vienveidoðanas principus. Vienîbas pieòçma kopçju simboliku, cepuri, nozîmîtes formâtu. VS Statûti tika apstiprinâti LU Padomes 1935. g. 9. oktobra sçdç. VS akadçmisko vienîbu vecbiedru biedrîbas apvienojâs VS “Vecbiedru biedrîbu savienîbâ”, tâs valdes rîkotajos pasâkumos aktîvi piedalîjâs arî “Austruma” vecbiedri.
1935. g. 9. oktobrî, mainot statûtus LU Padomç, “Austrums” pieòçma nosaukumu “Studentu biedrîba Vienîba Austrums”. LU Padome 1935. g. 9. oktobrî apstiprinâja arî “Austruma” jaunu cepuri ar íirðsarkanu apmali un krçmkrâsas virsmu. 1935. g. 3. decembrî ievçlçja pirmo VS oficiâlo valdi, kuru vadîja vecâkais E. Roze (“Austrums”). Savienîbas svinîgâ atklâðana notika 1936. g. 26. janvârî ar gâjienu uz Brâïu kapiem un svinîgu aktu Amatnieku biedrîbas zâlç. E. Roze atklâja sanâksmi ar uzrunu, kurâ iztirzâja savienîbas mçríus un darbîbas principus:
1. Par visu augstâk stâdît kalpoðanu zinâtnei un brîvajai tçvzemei.
2. Audzinât skaidrus, nesavtîgus tautas darbiniekus, kas vienmçr gatavi savu personîgo labklâjîbu ziedot savas tautas interesçs.
3. Neatsveðinâties no savas arâju tautas, bet palikt ar to viscieðâkâ sakarâ, nesot zinâtnes templî iegûto gaismu un cildenos ierosinâjumus atpakaï uz tçva sçtu.
4. Izskaust no akadçmiskâs un sabiedriskâs dzîves visu nebrîvîbas laikos no sveðâm tautâm ieplûduðo un neapzinîgi pâròemto, kas sveðas mûsu tautas garam, un atkal godâ celt mûsu senèu cauri gadu simtiem saglabâtos latviskos tikumus un paraðas, rodot tiem atbilstoðus izpausmes veidus.
5. Uzskatît Latvijas universitâtes studentu vienîbu savienîbu par pirmo soli - ierosmi tâlâkam latvieðu akadçmisko organizâciju sadarbam.
6. Ietilpinât studentu organizâcijâs kâ sabiedriskâs audzinâðanas saimç visus arî lîdz ðim neorganizçtos latvieðu studentus,
Ikvienu brîdi bût gataviem sargât savas valsts brîvîbu un kultûru.
Vienîbu Savienîba pâròçma vienotòu praktizçto “Augsto svçtku” tradîciju. Ðajos svçtkos vienîbnieki ar savu izdomu, lîdzekïiem un fizisko spçku veica kâdu sabiedrîbai derîgu darbu katru gadu citâ novadâ, uzsverot, ka studenti nav zaudçjuði saikni ar tautu. VS tos nosauca par Darba svçtkiem, un 1936.-1940. g. rîkoja reizi gadâ.
“Austrumam” bija jâizjût tâ negatîvâ ietekme, ka 20. gs. 30. gadu otrajâ pusç augstskolas pârvaldç noteicoðais vârds piederçja studentu korporâciju pârstâvjiem. Ar universitâtes lçmumu aizliedza 1936. g. 26. janvârî noturçt VS atklâðanas aktu Universitâtes jaunajâ aulâ (tag. LU Lielâ aula). Daþkârt “Austrums” kopâ ar draudzîgâm studentu vienîbâm arî protestçja lîdzîgos gadîjumos. 1940. g. februârî “Austrums” prezidçja VS, “Austruma” mîtnç notika svinîgs pasâkums, kurâ VS sastâvâ uzòçma studentu biedrîbu “Ritums”, 18. maijâ Lielaucç notika kârtçjie VS Darba svçtki. Darba svçtku tradîcija izbeidzâs ar VS slçgðanu 1940. gadâ. Darba svçtku ideja turpinâjâs trimdâ Rietumvalstîs un ir arî atjaunojusies ðodienas Latvijâ.
PADOMJU SAVIENÎBAS OKUPÂCIJAS GADS (1940-1941)
PSRS karaspçks pilnîbâ okupçja Latviju 1940. g. 17. jûnijâ. Ar ðo dienu sâkâs neatkarîgâs Latvijas valsts struktûras nojaukðana, kas tika pabeigta daþu mçneðu laikâ. 1940. g. augusta sâkumâ A. Kurmis pabeidza rakstît “Austruma” vçstures grâmatu, un to vçl paspçja izdot.
Padomju okupâcijas apstâkïos 1940. g. jûlijâ pirmais demokrâtisko latvieðu darbinieku mçìinâjums atjaunot demokrâtisku iekârtu Latvijâ, izmantojot izsludinâtâs Tautas Saeimas vçlçðanas, bija Demokrâtisko latvieðu vçlçtâju bloka izveidoðana. Tomçr jau pçc daþâm dienâm bloka kandidâtu sarakstu aizliedza. Blokâ darbojâs austrumieði LU profesors K. Èakste, senators M. Èakste, advokâts J. Breikðs. Vçlâk grupai pievienojâs austrumieði - agrâkais tieslietu ministrs V. Holcmanis un R. Kronbergs.
Padomju marioneðu valdîba 1940. g. 13. jûlijâ slçdza 68 studentu korporâcijas, biedrîbas, kâ arî to filistru un vecbiedru organizâcijas. 1940. g. 28. augustâ LU rektors izdeva pavçli par visu studentu organizâciju likvidâciju lîdz 8. septembrim. 1940. g. vasaras nogalç “Austrumu” slçdza. Ar LPSR iekðlietu tautas komisâra 1940. g. 17. septembra lçmumu tika slçgta “Austruma” vecbiedru palîdzîbas biedrîba. Tâ pabeidza likvidâciju 1941. g. 14. janvârî. “Austruma” nekustamo îpaðumu (divas divstâvu koka mâjas) Ìertrûdes ielâ 123 padomju iestâde pâròçma 1940. g. 31. oktobrî. “Austruma” legâlâ darbîba tika pârtraukta, iestâjâs “Austruma” darbîbas pagrîdes periods. Okupâcijas laikâ austrumieði slepus satikâs Rîgâ, Jelgavâ, Jûrmalâ. Daudzi pazaudçja darbu jau drîz pçc padomju varas nodibinâðanâs un atradâs bezizejas stâvoklî. Citi austrumieði organizçja viòiem izdzîvoðanas pabalstu. Daþi austrumieði jau pazuda “bez vçsts” pirms 1941. g. 14. jûnija. Ðajâ dienâ padomju valsts droðîbas iestâdes aizveda uz Sibîriju 29 austrumieðus, no viòiem tikai 4 izdevâs izsûtîjumu pârdzîvot.
NACISTISKÂS VÂCIJAS OKUPÂCIJAS GADI (1941-1945)
1941. g. jûnijâ, sâkoties Vâcijas un PSRS karam, padomju okupâciju Latvijas teritorijâ nomainîja vâcu okupâcija. Padomju okupâcijas laikâ slçgto studentu organizâciju nelegâlais stâvoklis nemainîjâs arî vâcu okupâcijas laikâ. Oficiâli vâcu okupâcijas vara neatïâva akadçmisko mûþa organizâciju darbîbas atjaunoðanu Latvijâ, taèu nelika ðíçrðïus to pusoficiâlai darbîbai. Vâcu okupâcijas laikâ çkas Rîgâ, Ìertrûdes ielâ 123 tika izîrçtas privâtpersonâm un Latvijas Piensaimnieku centrâlajai savienîbai, nodotas universitâtei 1942. g. 14. janvârî. “Vâcu laikâ” austrumieði sâka darboties plaðâk nekâ padomju okupâcijas periodâ, lai gan turpinâja bût nelegâla organizâcija. Regulâras slepenas sanâksmes notika Rîgâ, Jelgavâ un Jûrmalâ, tika uzòemti jauni biedri, atzîmçti gadasvçtki, darbîbu vadîja slepena austrumieðu padome prof. K. Èakstes vadîbâ. Viòa vadîbâ tika izveidots arî palîdzîbas tîkls aizvesto austrumieðu ìimençm.
Bija patrioti, kuri saskatîja politisku tuvredzîbu kaut îslaicîgâ sadarbîbâ ar jebkuru no sveðajâm varâm. Viòi pretojâs abiem totalitârajiem reþîmiem, pauda nesamierinâmîbu ar tâm gan morâli, gan politiski. K. Èakste arî vâcu okupâcijas sâkuma posmâ uzsâka aktîvu darbîbu politiskâ pretestîbas kustîbâ kopâ ar grupu austrumieðu (L. Siliòu, S. Silarâju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. - kopumâ vairâk nekâ 20 cilvçkiem), kuri bija uzsâkuði pagrîdes darbîbu jau padomju okupâcijas “Baigajâ gadâ”. No ðîs grupas turpmâk izveidojâs nozîmîga pretestîbas kustîba - Latvijas Centrâlâ Padome (LCP). Darbîba LCP bija nozîmîgâkais nacionâli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldîjums Otrâ pasaules kara gados un nozîmîgs laikmets “Austruma” vçsturç.
PRETESTÎBAS KUSTÎBA. LATVIJAS CENTRÂLÂ PADOME
Nopietna pretestîbas organizçðanâs un darbîba sâkâs 1941. g. beigâs, kad bija skaidrs, ka vâcu “atbrîvotâji” ir pârvçrtuðies okupantos ar naidîgu nostâju pret Latvijas valsts atjaunoðanu. Ap K. Èaksti pulcçjâs vairâku agrâko Latvijas demokrâtisko partiju politiíi un studenti, daudzi no kuriem bija viòa draugi austrumieði. Ðîs kustîbas centrâlâ doma bija - uz pçdçjâs demokrâtiski ievçlçtâs Saeimas pamatiem atjaunot Latvijas valsts neatkarîbu un demokrâtisku, parlamentâru valsts iekârtu. K. Èakstes vadîtajâ pretestîbas kustîbâ piedalîjâs liels skaits austrumieðu, arî tâpçc, ka vienas organizâcijas pârstâvji varçja viens uz otru païauties riskantajâ pagrîdes darbâ. Tâpçc “Austrums” kïuva par “LCP aktîvistu kalvi”.
Patriotu grupas pirmâ atklâtâ darbîba izpaudâs 1942. g. 27. aprîlî, kad austrumietis Leonîds Siliòð iesniedza dokumentçtu protestu vâcu kontrolçtâs Latvieðu Paðpârvaldes Iekðlietu ìenerâldirektoram Oskaram Dankeram par nehumânu apieðanos ar latvieðu darbaspçku Vâcijâ.
1943. g. 22. jûlijâ L. Siliòð devâs jûras braucienâ ar laivu “Kaija” un pçc vairâkâm dienâm sasniedza Gotlandi. Stokholmâ viòð kontaktçjâs ar bijuðo sûtni Zviedrijâ V. Salno, kuram nodeva dokumentçtas liecîbas par Staïina un Hitlera reþîmu rîcîbu Latvijâ. Informâciju V. Salnais nosûtîja LR sûtnim Lielbritânijâ K. Zariòam un sûtnim ASV A. Bîlmanim, kuri savukârt to nodeva tâlâk attiecîgi Lielbritânijas un ASV valdîbâm. Tâdçjâdi radâs iespçja pirmo reizi iepazîstinât Rietumu pasauli ar informâciju par padomju un vâcu okupâcijas varu latvieðu tautai kaitîgo darbîbu, un bija nodibinâti tieði sakari starp V. Salno un pretestîbas kustîbu. Arî turpmâk Latvijas sûtòi Rietumvalstîs izmantoja un nodeva Rietumvalstu valdîbâm LCP piesûtîto informâciju, kâ arî izmantoja savos protestos pie rezidences valstu valdîbâm par abu okupâcijas varu noziegumiem pret Latvijas valsti un tautu. Latvijas diplomâtiem ârzemçs bija svarîgi pierâdît to starptautiski svarîgo faktu, ka Latvijâ pastâv pret abâm okupâcijas varâm vçrsta pretoðanâs kustîba.
1943. g. 13. augustâ pagrîdes apstâkïos tika nodibinâta Latvijas Centrâlâ Padome, kura bija iecerçta kâ 1931. g. ievçlçtâs pirmskara laika pçdçjâs - 4. Saeimas idejiskâ pçctece, jo tajâ bija pârstâvçtas 4 politiskâs partijas, kurâm parlamentâ bija kopumâ 49 balsis no 100 (tâpçc LCP dibinâtâji uzskatîja, ka ir tiesîgi pârstâvçt Latvijas tautas vairâkumu): Zemnieku Savienîba (ZS), Latvijas Sociâldemokrâtiskâ strâdnieku partija (LSDSP), Latgales kristîgo zemnieku un katoïu partija (LKZKP) un “Demokrâtiskais centrs” (DC). Ðajâ sanâksmç par LCP priekðsçdi ievçlçja austrumieti prof. K. Èaksti. Viòð bija viens no tiem, kuri LCP vadîbâ veica galveno praktisko organizatorisko darbîbu.
LCP organizâcija tika veidota pçc valdîbas principa ar vadîbas kabinetu un 7 komisijâm: Militâro, Ârlietu, Juridisko, Informâcijas, Saimniecisko lietu, Lîdzekïu vâkðanas, Sakaru uzturçðanas. Austrumieðu aktîvistu grupa iesaistîjâs LCP darbâ visos lîmeòos.
Pârçjie aktîvie LCP dalîbnieki bija kurjeri, slçptuvju vietu saimnieki, uzticîbas vîri, vçlâk radio signâlisti un citi LCP lçmumu tieðie izpildîtâji - “operatîvie” darbinieki. Kâ LCP regulâri atbalstîtâji un daïçji darbinieki bija vairâk nekâ 40 austrumieði. Daudzus no viòiem vçlâk arestçja vâcu vai padomju represîvâs iestâdes, savukârt daïa no represçtajiem gâja bojâ abu okupâcijas varu koncentrâcijas nometnçs.
LCP 1943. g. augustâ sastâdîja “Latvijas tautas deklarâciju sabiedroto nâcijâm”. LCP Informâcijas komisija sagatavoja LCP Politisko platformu, kas Latvijas iedzîvotâjiem un ârvalstu valdîbâm sniedza LCP uzskatus par Latvijas stâvokli un latvieðu tautas toreizçjiem uzdevumiem. Memorands pasvîtroja: “Latvieðu tauta noraida katru atkarîbu no Vâcijas un PSRS. Latvijas republikai kas, kâ valsts un starptautiski tiesiski turpina pastâvçt, jâatgûst arî faktiski pilna neatkarîba. Latvieðu tautas politiskâ lînija jâdibina uz neatkarîbas un demokrâtijas principiem bez agrâkâs demokrâtijas trûkumiem un kïûdâm.”
1944. g. 17. martâ LCP izstrâdâja vçl vienu ïoti svarîgu dokumentu - Manifestu par Latvijas Republikas faktiskâs suverenitâtes atjaunoðanas nepiecieðamîbu. Memorandu sagatavoja F. Cielçns ar A. Teikmaòa un austrumieða V. Eiches palîdzîbu. Memorandu parakstîja 19 austrumieði. Memoranda parakstu vâkðana bija visgrûtâkais uzdevums, tur lielu lomu spçlçja austrumietis Þ. Epners. Riskçjot ar dzîvîbu, zem dokumenta tika savâkti 188 pazîstamu Latvijas sabiedrisko darbinieku paraksti, kuri prasîja Latvijas valsts neatkarîbas atjaunoðanu un protestçja kâ pret vâcu, tâ arî pret otrreizçju padomju okupâciju. Manifestu mçìinâja iesniegt Latvieðu Leìiona ìenerâlinspektoram ìenerâlim O. Bangerskim, kas to nepieòçma. 1944. g. 29. februârî L. Siliòð ar laivu aizveda Deklarâciju ar parakstiem un arî tâs fotofilmu uz Zviedriju. Deklarâcijas teksts tika darîts zinâms Lielbritânijas un ASV valdîbâm.
1944. g. februârî LCP uzdevumâ L. Siliòð devâs uz Zviedriju lûgt atbalstît 20 000 politiski apdraudçto personu un viòu ìimeòu pârcelðanos uz Gotlandi, ja Sarkanâ armija draudçs okupçt Latviju. L. Siliòð uzdevumu izpildîja, no Zviedrijas valdîbas pârstâvjiem iegûstot mutisku piekriðanu bçgïu evakuâcijai. Ðî neoficiâlâ piekriðana lika pamatus vçlâkajam bçgïu laivu “tiltam” uz Zviedriju, ar kuru pârbrauca 4559 Latvijas pilsoòi, no kuriem 2541 ar LCP organizçtâm laivâm.
1944. g. aprîlî - maijâ vâcu SD arestçja pretestîbas kustîbas locekïus Igaunijâ un Lietuvâ, 1944. g. 27. aprîlî apcietinâja Þ. Epneru Rîgâ, 29. aprîlî - K.Èaksti un uz kâdu laiku arî M. Èaksti. 23. maijâ apcietinâja J. A. Atvaru, viòu vçlâk spîdzinâja un noslepkavoja. Pçc K. Èakstes arestçðanas par LCP priekðsçdi ievçlçja B. Kalniòu, bet savukârt pçc viòa arestçðanas - austrumieti ìen. V. Tepferu. Aizbraucot no Latvijas, pçdçjais Saeimas priekðsçdçtâjs P. Kalniòð 1944. g. 8. septembrî parakstîja “Deklarâciju par Latvijas valsts atjaunoðanu”, aicinâdams par Ministru prezidentu K. Èaksti; pçc prof. K. Èakstes nâves par Ministru prezidentu tika aicinâts senators M. Èakste. Reâli ne viens, ne otrs amatâ nepaspçja stâties un valdîbu nesastâdîja. Neskatoties uz LCP locekïu apcietinâðanâm, LCP darbîba netika pârtraukta. Tomçr spçki bija nevienâdi, jo abas naidîgâs varas seviðíi latvieðu nacionâlâs pretestîbas kustîbas dalîbniekus apkaroja îpaði neþçlîgi.
Kopð 1944. g. rudens LCP tâlâkâ darbîba risinâjâs galvenokârt Kurzemç un emigrâcijâ, ârzemçs organizâcija sadalîjâs divâs daïâs - Zviedrijas un Vâcijas LCP, kas darbojâs zinâmâ mçrâ neatkarîgi viena no otras lîdz 20. gs. 50. gadu sâkumam, kad izbeidza savu darbîbu. Pçc nacistiskâs Vâcijas kapitulâcijas LCP locekïi darbojâs 1945. g. Ventspilî un Rîgâ. 1945. g. rudenî no Zviedrijas atbrauca LCP darbinieku grupa un tam sekoja LCP aktîvistu un viòu atbalstîtâju masveida aresti. Laikâ no 1946. lîdz 1951. gadam tika izdarîti neveiksmîgi mçìinâjumi “atjaunot LCP darbîbu Latvijâ pçc tâs faktiskâs sagrâves, kad gan no Zviedrijas atbraukuðie, gan Latvijâ brîvîbâ palikuðie organizâcijas aktîvisti pilnîbâ nonâca padomju represîvo orgânu kontrolç”, “kâdu laiku izmantoti spçlç pret Rietumvalstu izlûkdienestiem, bet pçc tam viòus citu pçc cita atkarîbâ no operatîvâs situâcijas arestçja”. Pçc Otrâ pasaules kara beigâm Kurzemç palikuðos LCP biedrus, t. sk. vairâkus austrumieðus (A. Arnîti, R. Íîsi, F. Zilberu, M. Robu u. c.), kuri neveiksmîgi centâs turpinât kontaktus (arî ar slepenu radiosakaru palîdzîbu) ar LCP darbiniekiem Zviedrijâ un uzturçt “laivu tiltu” starp Kurzemi un Zviedriju, represçja padomju droðîbas iestâdes.
Padomju frontei tuvojoties, Latviju atstâja apmçram 130 austrumieði. Lielâkâ daïa devâs uz Vâciju, Èehoslovâkiju un Austriju ar ìimençm, un Vâcijâ arî nonâca leìionâ un citâs vâcu armijas daïâs iesauktie. Uz Zviedriju ar LCP laivâm devâs apmçram 30 austrumieði ar ìimençm. Latvijâ palika tie, kas nevçlçjâs atstât dzimto zemi, gan citi, kas daþâdu iemeslu dçï nespçja aizbraukt. Arî Kurzemes cietoksnî palika gan civilisti, gan leìionâri, daudzus no kuriem aizveda uz Sibîriju kâ gûstekòus vai jaunam reþîmam neuzticamus elementus. 1945. gadâ “Austruma” darbîba pârcçlâs vispirms uz Zviedriju, bet Latvijâ turpinâjâs pagrîdes apstâkïos.
“Austrums” trimdâ sâka darboties jau 1945. gadâ vispirms Zviedrijâ. “Austrums” atkal darbojâs sveðâ vidç ârpus Latvijas, trimdas laiki tâ darbîbâ zinâmâ mçrâ lîdzinâjâs vairâk Maskavas laikiem nekâ darbîbai Latvijas pirmajâ neatkarîbas periodâ. Sakarâ ar pçckara emigrâciju no Vâcijas (sâkotnçji politisko bçgïu nometnçs Rietumvâcijâ patvçrumu atrada ap 100 austrumieðu) vçlâk austrumieði izklîda pa pasauli, un kopas nodibinâjâs arî ASV, Kanâdâ un Austrâlijâ, daþu draugu liela neformâla kopa bija arî VFR. Katra kopa pastâvçja kâ atseviðía vienîba ar savu vçlçto valdi, kas vadîja kopas dzîvi pçc vecajiem “Austruma” principiem, uzturçja sakarus ar citâm kopâm un uzòçma savâs kopâs jaunus biedrus. Vienkopus kâdâs pilsçtâs vai apvidos dzîvojoðie austrumieði nereti darbojâs vietçjâs austrumieðu saimçs. Tâdas nodibinâjâs Stokholmâ, Toronto, Melburnâ, Bostonâ, Klîvlendâ, Takomâ, Koloradospringsâ, Kalamazû, Detroitâ. Vairâkkârt (1953. un 1962. g.) iznâca “Austruma” vçstures izdevumi, kâ arî “Biogrâfiju krâjums” un “Audzinâðanas rakstu krâjums” (abi - 1967. g.), tika izgatavots un 1978. g. 28. oktobrî Bostonâ iesvçtîts jauns “Austruma” karogs. Lîdzðinçjâs studentu biedrîbas Vienîbas apzîmçjuma vietâ organizâcija trimdâ pieòçma nosaukumu “Akadçmiskâ vienîba Austrums”, jo trimdas apstâkïos tâ sastâvçja galvenokârt no vecbiedriem, aktîvie studenti bija mazâkums. Nosaukumu pieòçma kopâ ar trimdas laika statûtiem, kas tika pieòemti vispârçjâ nobalsoðanâ visâs “Austruma” kopâs 1966. gadâ, un kas stâjâs spçkâ 1966. g. 31. oktobrî.
“Austrumam” aktîvi darbojoties, uzòçma jaunus biedrus un no sâkotnçjâ 130 draugu skaita 1945. gadâ tas dubultojâs lîdz apmçram 250 draugiem 1973. gadâ. Tas pierâdîja vienîbas aktîvu darbîbu trimdas apstâkïos.
“Austruma” mçríi trimdâ bija: 1) turpinât darbîbu, lai Latvijas neatkarîbas ideju uzturçtu dzîvu; 2) palçninât asimilâcijas procesu, lai paaudzei, kas dzimst un dzîvo ârpus Latvijas, uzturçtu latvisko identitâti - valodu, tradîcijas, vçsturi, kultûru; 3) piesaistît jauno paaudzi un nodot tâlâk “Austruma” principus lîdz laikam, kad Latvija bûs atkal brîva; 4) atbalstît trimdas latvieðu sabiedrîbu.
Zviedrija. Pirmâ valsts, kur pçc kara ârzemçs “Austrums” iesâka organizçtu darbîbu, bija Zviedrija, jo tur nonâca austrumieði, kas darbojâs LCP, un arî tie, kas izmantoja “laivu tiltu”. Pirmie gada svçtki ârpus Latvijas notika 1945. g. 30. oktobrî, kuros pulcçjuðies austrumieði nolçma veidot aktîvu “Austruma” kopu (tâ bija pirmâ austrumieðu kopa trimdâ), par vecâko ievçlot vb. A. Kurmi. 1946. g. februârî Upsalâ notika pilnsapulce. Tajâ nolçma uzsâkt regulâru darbîbu, uzòemt jaunus biedrus, apzinât austrumieðus citâs zemçs un, ja iespçjams, Latvijâ. Savulaik darbîbai Latvijâ piemçrotie “Austruma” 1920. g. Statûti palika spçkâ, tomçr kïuva skaidrs, ka darbîbai jaunajos trimdas apstâkïos ir nepiecieðams izstrâdât atseviðíus kopu iekðçjâs dzîves noteikumus. Izstrâdâja un 1946. g. pieòçma Zviedrijas kopas iekðçjâs dzîves noteikumus, kas vçlâk noderçja kâ paraugs austrumieðiem citâs zemçs, tiem izveidojot savus iekðçjâs dzîves noteikumus. Turpmâk “Austrums” Zviedrijâ darbojâs aktîvi gan iekðçjâ dzîvç, gan “uz âru” trimdas sabiedrîbâ. Ar “Austruma” kopas biedru ierosmi Zviedrijâ 1952. g. nodibinâjâs Latvieðu akadçmisko vienîbu apvienîba, diskusijas par to bija notikuðas jau kopð 1949. gada.
Zviedrijas “Austruma” kopa 1951. gadâ sâka izdot internu þurnâlu “Atceries Austrumu”, kas tika piesûtîts visiem austrumieðiem visâs trimdas mîtnes zemçs. Biïetena rakstu vâcçjs, sakârtotâjs un izdevçjs bija A. Kurmis, lîdz 1965. gadam iznâca 22 numuri. Tâdçjâdi Zviedrijas kopa, izdodama þurnâlu, faktiski bija “Austruma” prezidçjoðâ kopa lîdz 1965. gadam. Zviedrijas kopa 1973. gadâ izdeva A. Kurmja sarakstîtâs un 1940. g. publicçtâs “Austruma” vçstures grâmatas atkârtotu izdevumu. Zviedrijas austrumieði kopâ ar citâm trimdâ nonâkuðajâm pirmskara “Latvijas Vienîbu savienîbas” organizâcijâm turpinâja Darba svçtku tradîciju.
ASV. ASV bija otrâ valsts, kur austrumieði iesâka aktîvi darboties, kad 1951. gada augustâ vb. M. Celms Òujorkas latvieðu avîzç “Laiks” izsludinâja aicinâjumu austrumieðiem atsaukties, ko 49 biedri arî izdarîja.
Pirmo uzdevumu austrumieði paveica jau 1951. gada augustâ, kad bez oficiâliem lçmumiem un statûtiem sâka darboties “Austruma Palîdzîbas Fonds”, kur turpmâk ieguldîja daïu no draugu ASV un Kanâdâ gada maksâm. Sâkumâ palîdzîba tika sniegta galvenokârt austrumieðiem un viòu atraitnçm Vâcijâ. Palîdzîbas fonds kïuva par pirmo pamatu kopîgam darbam.
ASV kopas pilntiesîga valde tika nodibinâta 1952. g. 16. martâ ar M. Celmu kâ pirmo vecâko. Pretçji situâcijai Zviedrijâ, kur lielâkâ daïa austrumieðu dzîvoja Stokholmâ vai tâs apkârtnç, ASV austrumieði dzîvoja ïoti izkaisîti pa visu valsti, tâdçï kopas valde ar draugiem varçja sazinâties tikai ar apkârtrakstiem.
Pirmâ organizçtâ austrumieðu sanâksme ASV notika 1952. g. 1. novembrî Grînvièâ, Konektikutas pavalstî. Pirmie lielie kopçjie gadasvçtki notika 1953. g. 31. oktobrî Vaðingtonâ. Tos palîdzçja organizçt Latvijas pilnvarotais lietvedis ASV, “Austruma” vb. J. Feldmanis, bet pirms paðas jubilejas viòð nomira. Gadasvçtki tomçr notika, un tajos satikâs liela daïa no brîvâs Latvijas laika austrumieðu saimes.
Vçlâk nodibinâjâs austrumieðu saimes Bostonâ, Òujorkâ, Klîvlandç, Kolorâdospringsâ, Vaðingtonâ, Mièiganâ, Takomâ, kas rotâcijas kârtîbâ uzòçmâs kopas vadîbu uz vienu gadu, rîkoja jubilejas svçtkus un kurâs uzòçma jaunos studentus. Laika gaitâ ASV kopa pieauga lîdz apmçram 80 draugiem. ASV kopas iekðçjâs dzîves noteikumi tika pieòemti un izsludinâti apkârtrakstâ 1960. g. 15. jûnijâ, laboti un papildinâti 1963. g. aprîlî. Takomas saime, vb. P. Pûpola vadîbâ, 1969. gadâ pâròçma no Zviedrijas kopas “Austruma” kopçjo saziòas izdevumu, nosaucot to “Austruma Vçstis”. Vçlâk ðî þurnâla izdoðana pârgâja uz Bostonas saimi (redaktors vb. J. Tomass). Pçc ASV kopas iniciatîvas latvieðu brâïu kapos “Rota” Katskiïos (Òujorkas pavalstî) 1985. g. 6. oktobrî tika uzstâdîta piemiòas plâksne visiem austrumieðiem, kas bija gâjuði bojâ cîòâ par tçviju Pirmâ un Otrâ pasaules kara gados, Brîvîbas cîòâs un Pretoðanâs kustîbâ.
Kanâda. “Austrums” Kanâdâ savu aktivitâti sâka gandrîz reizç ar ASV. Tas notika gadasvçtku sarîkojumâ 1951. g. oktobrî Hamiltonâ. Sav. Þ. Epneru ievçlçja par pirmo kopas vecâko. Pretçji situâcijai ASV, Kanâdâ latvieði bija koncentrçjuðies visvairâk Toronto un tuvumâ esoðâ Hamiltonas pilsçtâ. Tâdçï “Austruma” darbîba ðeit bija daudz koncentrçtâka, bija iespçja noturçt kopçjas sanâksmes ik mçnesi.
Kanâdas “Austruma” kopa bija ïoti aktîva, gadu gaitâ uzòemot 80 jaunus draugus, tâ rosîgi piedalîjâs latvieðu sabiedriskajâ dzîvç un to atbalstîja ar finansçm un darbu. Pçc izdevuma “Austruma Vçstis” 14. numura iznâkðanas ASV (1978. g.) Kanâdas kopa pâròçma biïetena izdoðanu (laikâ lîdz 1993. g. augustam Kanâdâ iznâca vçl 6 numuri; redaktori J. Zommers un vçlâk H. Vilks). Kanâdas un ASV kopâm sadarbojoties, ik pa pieciem gadiem notika lielie gadasvçtki (1958. g. Toronto, 1963. g. Klîvlandç, 1968. g. Bostonâ, 1973. g. Toronto, 1978. g. Bostonâ, 1983. g. Toronto, 1988. g. Bostonâ). Katrâ no ðiem lielajiem gadasvçtkiem “Austrums” pârrunâja ne tikai savu darbîbu, bet arî atbalstîja trimdas sabiedrîbu. Vienîbas 90 gadu jubilejâ (1973. g. darîjumu sapulcç Toronto) nodibinâja “Austruma fondu”, kas deva finansiâlu pabalstu trimdas sabiedrîbas pasâkumiem, kâ Latvijas Studiju Centram Rietummièiganas universitâtç, Minsteres Latvieðu ìimnâzijai, Latvieðu centriem Toronto un Melburnâ, kâ arî deva stipendijas latvieðu studentiem un ne tikai austrumieðiem. Fonda statûtus pieòçma 1977. gadâ.
“Austruma” Kanâdas kopa tika arî oficiâli reìistrçta kâ bezpeïòas organizâcija Ontario provincç (Kanâdâ) 1978. g. 10. aprîlî. Reìistrçðanas pieprasîjums tika iesniegts 1978. g. 15. martâ kopâ ar oficiâli formulçtiem organizâcijas mçríiem.
“Austrums” un igauòu studentu biedrîba “Eesti Üliõpilaste Selts” trimdâ turpinâja uzturçt jau Latvijas pirmajâ neatkarîbas periodâ izkoptâs draudzîbas saites un vasarâs regulâri tikâs volejbola spçlçs, kâ arî sadarbojâs kopçjos projektos.
Austrâlija. “Austruma” kopu nodibinâja 1953. g. Melburnâ. Ðeit, tâpat kâ Bostonâ un Toronto, austrumieði varçja attîstît aktîvu darbîbu, jo vairums dzîvoja vienâ pilsçtâ un tâs apkârtnç - Melburnâ, Viktorijas pavalstî. Melburnas austrumieði darbojâs aktîvi “Austruma” un latvieðu sabiedrîbas vidç. Vairâkus gadus Austrâlijas kopai bija atseviðía mâja (Kew), kuru “Austrumam” nodeva tâs lietoðanai “Austruma” goda biedrs Kârlis Lîdums. Arî Austrâlijas kopâ uzòçma jaunieðus, noturçja literâros vakarus, gadasvçtkus, izbraukumus zaïumos. “Austruma” kopa aktîvi darbojâs Vienîbu savienîbâ un tâs rîkotos darba svçtkos. Akadçmisko Vienîbu savienîba arî piedalîjâs Latvijas Universitâtes gadasvçtkos un rotâcijas kârtîbâ ar korporâcijâm bija atbildîga par to rîkoðanu. Pamazâm tomçr darbîba apsîka. Pçdçjais studçjoðais jaunietis (V. P. Karnups) tika uzòemts 1973. gadâ. Drîz pçc tam (1975. gadâ) „Austruma” kopa zaudçja savu mîtni. Uzkrâtie bibliotçkas fondi un citi arhîvu dokumenti tika sadalîti starp draugiem saglabâðanai un tâ arî pazuda no redzesloka. Tomçr Melburnas austrumieði turpinâja tikties mâjas kârtîbâ lîdz 2004. gada Jâòiem, kad „Austruma” Austrâlijas kopa formâli beidza savu darbîbu un austrumieði Austrâlijâ kïuva par vientuïiem biedriem „Austruma” pasaules saimç. Palika tikai kontaktpersona ar “Austrumu” Latvijâ.
Trimdas laiku darbîbas nozîme. Lai arî pçc Otrâ pasaules kara trimdas latvieðu sabiedrîbas veidojâs atðíirîgos apstâkïos savâs patvçruma zemçs, tâm visâm bija kopçja cerîba, ka Latvijas valsts kâdreiz atkal atgûs savu neatkarîbu. Tas bija seviðíi svarîgi trimdas laikâ, jo tad latvieðu tautai draudçja kïûðana par nacionâlo minoritâti okupçtajâ dzimtenç un asimilâcija patvçruma zemçs. Tâdçï visas trimdas sabiedrîbas galvenâ doma bija pretoties asimilâcijas procesiem un saglabât „cilvçku kapitâlu”, kas sevi uzskatîtu par Latvijas patriotiem un kritiskâ brîdî varçtu palîdzçt Latvijas valsts atdzimðanai. “Austrums” bija viena maza trimdas kopienas sastâvdaïa. “Austruma” principos jau no paða sâkuma bija devîzes “Ar savu tautu, par savu tautu” un „Augt un dzîvot Latvijai”. Tâdçï gandrîz piecdesmit trimdas gados ðie principi vadîja “Austruma” darbîbu iekðçji un latvieðu sabiedrîbâ.
Iekðçjâ darbîbâ bija svarîgi radît vidi, kur jaunâ studentu paaudze varçtu uzturçt un uzlabot latvieðu valodu, tradîcijas, atrast draugus un ceïu uz kopçjo trimdas sabiedrîbu. “Austrums” visâs valstîs, kur tas darbojâs, lielu daïu savas enerìijas veltîja sabiedriskam darbam. Sabiedrîbâ “Austrums” piedalîjâs, atbalstot latvieðu skolas, skautus, jaunatnes darbîbu, studentus ar stipendijâm un vispâr pozitîvi veicinot trimdas sabiedrîbas darbu. Ðim nolûkam tika dibinâti vairâki fondi ar paðu austrumieðu ziedojumiem. Austrumieði bija aktîvi sabiedrîbas locekïi un ar priekðzîmi iesaistîja pasâkumos organizâcijas jauno paaudzi. Ðî darbîba jau îsumâ minçta katras kopas aprakstâ. Zinâmâ veidâ ðis “Austruma” posms savâ idejiskâ un praktiskâ darbâ vairâk lîdzinâjâs Maskavas laikmetam. Abi posmi noritçja ârpus Latvijas tautas kodola. Abi posmi parâda, cik pozitîvi “Austrums” ir darbojies latvieðu sabiedrîbâ.
“AUSTRUMS” OKUPÇTAJÂ LATVIJÂ (1945-1989)
No 1945. g. lîdz 1989. g. austrumieði Latvijâ turpinâja satikties neformâli, pagrîdes apstâkïos, viens otram izpalîdzot, tâ turpinot “Austrumâ” noslçgto mûþa draudzîbu. Latvijâ palikuðos vçl divas reizes skâra aizveðana uz Sibîriju un tâtad lielâkâ rûpe visiem bija pârdzîvot ðo briesmîgo laikmetu. Tomçr sazinâðanâs un izpalîdzîba draugu starpâ turpinâjâs un vçlâkos gados attîstîjâs. Kad 50. gadu otrajâ pusç sâka atgriezties uz Sibîriju izsûtîtie, viòi arî pievienojâs austrumieðiem, kad tika svinçtas dzimðanas dienas un kad kâdu izvadîja pçdçjâ gaitâ.
Viena ðâda regulâra tikðanâs vieta bija èellista Ç. Berzinska koncertos un pçc tiem rîkotajos tçjas vakaros. Otra sanâkðanas vieta bija vb. A. Rogaïa mâjâ Rîgâ, Ausmas ielâ 2. Treðâ satikðanâs vieta bija vb. V. Ðîrona lauku mâjâs “Suitiòi” Âdaþu tuvumâ. Ðajâ vientuïajâ mâjâ tâlu no kaimiòiem austrumieði 60. gados sanâca vasaras laikâ kuplâ skaitâ, pat pulcçjot ap 40 dalîbnieku „ìimenes” kârtîbâ. Tomçr lîdz 80. gadu vidum bija palikuði vairs tikai 15 draugi. Lai arî sanâksmçs tika runâts par Latvijas stâvokïa iespçjamâm izmaiòâm, kontaktiem ar austrumieðiem ârzemçs, doma par “Austruma” darbîbas atjaunoðanu vai kâdu jaunu biedru uzòemðanu palika neîstenota.
Trimdas pirmajâs desmitgadçs un Aukstâ kara laikâ trimdâ esoðo austrumieðu kontakti ar Latvijâ palikuðajiem draugiem bija tikai individuâli un ïoti ierobeþoti. Ilgi pirms “treðâs atmodas” laikmeta vairâki trimdas austrumieði uzskatîja, ka sakari ar tautu Latvijâ ir svarîgi, lai dotu okupçtâs Latvijas inteliìencei iespçju redzçt un apjaust rietumpasaules gaisotni bez politiskiem filtriem. Impulsu tieðam darbam deva Pasaules izstâde Monreâlâ 1967. gadâ. Tur Padomju Savienîbas paviljonâ bija Latvijas nodaïa un latvieðu darbinieki. Austrumietis G. Liepiòð un citi vidçjâs paaudzes pârstâvji uzòçma kontaktus ar ðiem latvieðiem.
Tieðâki sakari ar draugiem Latvijâ aizsâkâs 20. gs. 80. gados. Sâkâs aktîvu kontaktu meklçðana, kas, gadiem ejot un apstâkïiem mainoties, izvçrtâs plaðumâ, piesaistot daudzus jaunâs un vidçjâs paaudzes trimdiniekus, kaut arî daudzi latvieðu sabiedrîbâ bija noskaòoti pret ðiem kontaktiem. Vb. G. Liepiòð bija ðîs kustîbas aktîvâkais darbinieks. Vb. G. Liepiòð un vb. R. Freimuts bija divi no 8 “Dardedzes” dibinâtâjiem, darbojâs tâs valdç un padomç. Ðî organizâcija 1978. g. 7. aprîlî tika oficiâli reìistrçta kâ bezpeïòas organizâcija Ontario provincç. Pirmais un galvenais no desmit “Dardedzes” oficiâli deklarçtiem mçríiem bija “rosinât, atbalstît, aizsargât un uzturçt latvieðu valodu, tautisko mantojumu un kultûru”. “Dardedze” rîkoja Latvijas filmu izrâdes, dzimtenes dzejnieku un rakstnieku viesoðanos Kanâdâ un ASV. Trimdas sabiedrîbâ tas radîja divu domu nogrupçjumus. Bija “sakarnieki”, kas aktîvi veidoja kontaktus ar Latviju, un “stingrâs stâjas” piekritçji, kas “sakarniekus” sauca par “sarkaniem” un viòu darbîbu par nodevîbu. “Austrumâ” noteikti arî bija abu grupu piekritçji, bet pârsvarâ austrumieði (vismaz Kanâdâ) bija sakaru veicinâðanas pusç. Vçrtçjot “Austruma” pieeju, zinâma paralçle ir velkama ar pretestîbas kustîbu Otrâ pasaules kara gados, kad austrumieði ar savu nostâju bija mazâkumâ, darot to, kas pçc viòu labâkâs apziòas bija Latvijai svarîgs. Treðâs Atmodas laikâ “stingrâs stâjas” nogrupçjums trimdâ saruka un kontakti jau bija ievçrojami.
Iniciatîva par “Austruma” atjaunoðanu un jaunu biedru uzòemðanu Latvijâ nâca no austrumieðiem ârzemçs, kuru pârstâvji vairâkkârt apmeklçja Latviju, piedalîjâs austrumieðu sanâksmçs un mudinâja tos atkal iesâkt aktîvu darbîbu. Latvijas austrumieði, kas bija jau pensijas gados un daudzi no viòiem ar “Sibîrijas skolas” pieredzi, viegli neuzòçmâs ðo soli spert. Tomçr Atmodas gados ideja lçnâm nobrieda. J. Kalniòð (Kanâda) 1989. gada 16. jûlijâ piedalîjâs neoficiâlâ apspriedç Rîgâ, Ausmas ielâ 2, kurâ draugi vienojâs, ka “Austruma” darbîba Latvijâ ir jâatjauno. Oficiâli pirmâ atjaunoðanas sanâksme notika 1989. gada 9. septembrî “Suitiòos”. Tajâ piedalîjâs L. Plauciòð, V. Zirnîtis, A. Rogalis, A. Çvele, J. Matjûðins, V. Ðîrons (visi - Latvija), G. Liepiòð, H. Vilks (abi - Kanâda). Atjaunotâ Latvijas “Austruma” vecâkâ atbildîbu uzòçmâs vb. Vilis Zirnîtis.
“AUSTRUMS” ATJAUNOTAJÂ VALSTÎ (1990-2005)
Iesâkumâ V. Zirnîða un pârçjo draugu pieeja bija iet lçnâm un uzmanîgi, “bez steigas”. Jaunus biedrus studentus aktîvâk sâka uzòemt tikai 1989. g. rudenî. Pirmâ austrumieðu regulârâ satikðanâs vieta bija Latvijas Arhitektu savienîbas pagraba telpas Pils ielâ 11 (“Zviedru vârtos”). Otrâ vieta ilgu laiku bija Kultûras Fonda telpas bijuðajâ Morberga namâ Basteja bulvârî 12 un îsu laiku - Mazajâ Pils ielâ 17/19 (“Trîs brâïi”), viesu vakari un svinîbas notika Arhitektu namâ vai daþkârt Kultûras fonda vasarnîcâ Jûrmalâ.
Statûti un reìistrâcija. Kopð 1990. g. 13. septembra “Austrums” darbojâs uz statûtu pamata, kas minçtajâ datumâ tika pieòemti un bija izveidoti pçc emigrâcijâ (agrâk - trimdâ) esoðo “Austruma” kopu statûtu parauga. Ar speciâlu Akreditâcijas aktu Rîgas Tehniskâ Universitâte apliecinâja, ka ar minçto datumu ir atjaunota “Austruma” darbîba pie RTU. Rîgas Doma baznîcâ 1992. g. 21. jûlijâ notika “Austruma” karoga iesvçtîðana.
Gatavojoties organizâcijas oficiâlai reìistrâcijai atbilstoði LR likumam “Par sabiedriskajâm organizâcijâm un to apvienîbâm” (1992. g. 15. decembris) un cerot rast risinâjumu nama atgûðanai, 1993. g. 2. martâ “Austrums” pieòçma statûtus, ar kuriem atjaunoja 1920. gadâ Rîgas apgabaltiesâ reìistrçtos “Austruma” statûtus pilnâ apjomâ (jo tie, kâ jau teikts, bija piemçroti darbîbai Latvijâ), kâ arî, ievçrojot reâlo situâciju (piemçram, to, ka daïa austrumieðu turpina darboties kopâs ârvalstîs) un pastâvoðos tiesîbu aktus, izdarîja tajos atseviðíus papildinâjumus. Saskaòâ ar Statûtiem, Akadçmiskâ vienîba Austrums pârmantoja Studentu vienîbas “Austrums”, Studentu sabiedrîbas (biedrîbas) “Austrums”, Vecbiedru biedrîbas un Studentu biedrîbas “Austrums” vecbiedru palîdzîbas biedrîbas tiesîbas (arî îpaðumu) un pienâkumus. Statûti noteica, ka “Akadçmiskâ vienîba Austrums ir studentu biedrîba, kuras darbîbas rajons ir visa Latvija un visas latvieðu apdzîvotâs vietas ârzemçs. Biedrîbas mçríis ir apvienot un tuvinât Latvijâ un ârzemçs studçjoðos, pulcinât studçjoðos, rûpçties par viòu pasaules uzskatu izveidoðanu un izkopðanu, sekmçt savu biedru attîstîbu par pilnvçrtîgâm personîbâm un rosinât viòus sagatavoties nacionâlam, kulturâlam, zinâtniskam un sabiedriskam darbam latvieðu tautas un tçvijas labâ.”
1993. g. 19. maijâ “Austrums” kâ sabiedriska organizâcija tika reìistrçta LR Tieslietu ministrijâ sabiedrisko organizâciju reìistrâ (jauna reìistrâcijas apliecîba izsniegta 2001. g. 27. jûlijâ). 1993. g. 30. oktobrî “Austrums” pieteica savu atjaunoðanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinîgu aktu un balli Rîgas Latvieðu biedrîbâ, uz kuru ieradâs arî LR Valsts prezidents G. Ulmanis. 1993. g. 30. oktobrî “Austrumu” akreditçja arî LU.
Kopð tâ laika “Austrums” ir savu darbîbu izvçrsis pilnîbâ. Katru nedçïu notiek sanâksmes ar referâtiem, turpinot “lasâmo vakaru” tradîciju. Tiek uzòemti studenti un vecbiedru kandidâti. Tika izstrâdâti “Akadçmiskâs vienîbas Austrums Vecbiedru komitejas darbîbas noteikumi”, kurus pieòçma komitejas pirmajâ sçdç 1996. g. 6. februârî. Lîdz 1993. g. augustam Kanâdâ turpinâja iznâkt trimdâ aizsâktais regulârais izdevums “Austruma Vçstis”, 1990.-1994. gadâ Latvijâ iznâca “Austruma Vçstnesis” (kopâ 6 numuri), kopð 1995. gada reizi ceturksnî iznâk “Austruma Gaita”. Kopð trimdas gadiem austrumieði aktîvi darbojas latvieðu akadçmisko kopu savienîbas zinâtnisko rakstu krâjuma “Akadçmiskâ Dzîve” veidoðanâ. Arî pçc Latvijas valstiskâs neatkarîbas atjaunoðanas joprojâm aktîvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanâdâ, ASV un Zviedrijâ. 2004. g. septembrî pasaulç bija pavisam 226 austrumieði (14 jaunieði, 40 savieði, 167 vecbiedri, 1 vb. kandidâts, 4 goda biedri). No tiem Latvijâ bija 104 (7 jaunieði, 40 savieði, 53 vecbiedri, 1 vb. kandidâts, 3 goda biedri), no viòiem 7 draugi bija piederîgi gan Latvijas, gan ârvalstu kopâm (LR/ASV - 4, LR/Kanâda - 2, LR/Zviedrija - 1).
1995. gadâ J. Sadovskis nodibinâja stipendiju studentiem un doktorandiem, togad pirmo reizi pieci “Austruma” studenti saòçma A. Sproìa stipendiju, vçl 1995. g. tika nodibinâts “Konstantîna Èakstes stipendiju fonds”.
Sakarâ ar raduðos nepiecieðamîbu atkârtoti reìistrçt organizâciju atbilstoði jaunajam LR “Biedrîbu un nodibinâjumu likumam” (2003. g. 30. oktobris), 2005. g. 8. martâ “Austruma” darîjumu sapulcç nolçma pârreìistrçt sabiedrisko organizâciju “Akadçmiskâ vienîba Austrums” par biedrîbu “Akadçmiskâ vienîba Austrums”. Nâkoðajâ darîjumu sapulcç 2005. g. 15. martâ tika pieòemti Biedrîbas “Akadçmiskâ vienîba Austrums” Statûti. Salîdzinot ar iepriekðçjiem, tie tika papildinâti ar apakðnodaïu “Vecbiedru komiteja”, kas bija lîdzðinçjo 1996. g. 6. februârî pieòemto “Vecbiedru komitejas darbîbas noteikumu” teksta iekïauðana Statûtos pilnâ apjomâ. 15. marta sapulcç nolçma ar ðâdiem Statûtiem reìistrçt biedrîbu “Akadçmiskâ vienîba Austrums” LR Uzòçmumu reìistra Biedrîbu un nodibinâjumu reìistrâ. Reìistrâcijas dokumenti tika iesniegti 10. maijâ. Sakarâ ar papildu precizçjumu nepiecieðamîbu Statûti tika atkârtoti pieòemti biedru sapulcç 14. jûnijâ un atkârtoti iesniegti reìistrçðanai. Biedrîba “Akadçmiskâ vienîba Austrums” tika reìistrçta Biedrîbu un nodibinâjumu reìistrâ 2005. gada 21. jûlijâ.
Nekustamâ îpaðuma atgûðana. Pçc V. Zirnîða iniciatîvas “Austrums” guva iespçju remontçt vienu istabu (telpa Nr. 14, 3. stâvâ) Ìertrûdes ielâ 123 - Latvijas pirmâ neatkarîbas perioda îpaðuma pagalma mâjâ (otra koka mâja ielas pusç 1971. g. decembra nogalç, kad tâ atradâs Rîgas piena kombinâta kultûras nama lietoðanâ, bija nodegusi). Sâkot ar 1992. g. novembra beigâm, tika rîkotas regulâras talkas, un telpas remontu veica jaunuzòemtie austrumieði. Pirmâ valdes sçde daïçji izremontçtajâ mîtnç notika 1993. g. 18. februârî. Vçl lîdz attiecîga likuma par nekustamo îpaðumu atdoðanu akadçmiskajâm mûþa organizâcijâm pieòemðanai “Austrums” slçdza lîgumu ar paðvaldîbu par îres tiesîbu nostiprinâðanu vairâkos nama dzîvokïos un tâdçjâdi pakâpeniski pâròçma namu. Tika uzsâkta kapitâla pârbûve 1. stâvâ, ko finansçja ârzemju austrumieði. 1996. gada decembrî “Austrums” pilnîbâ pârnâca uz savu vçsturisko mîtni. Sekojot minçtâ likuma prasîbâm, saskaòâ ar Rîgas pilsçtas Latgales priekðpilsçtas tiesas 1997. g. 11. aprîïa spriedumu, kas bija nepiecieðams îpaðuma tiesîbu atjaunoðanai uz nekustamo îpaðumu, tika konstatçts juridiskais fakts, ka akadçmiskâ vienîba “Austrums” ir pirmskara “Austruma” vecbiedru palîdzîbas biedrîbas tiesîbu un saistîbu pâròçmçja. Tiesâ “Austruma” pârstâvji (S. Silarâjs, J. Zeltiòð, A. Roze, J. Kuplis) pierâdîja Latvijâ atjaunotâs organizâcijas juridisko, vçsturisko un personisko kontinuitâti ar 1940. g. nelikumîgi slçgto organizâciju un pamatoja, ka tâ ir agrâkâs organizâcijas darbîbas tieða turpinâtâja. Tâdçjâdi “Austrums” piepulcçjâs tâm akadçmiskajâm mûþa organizâcijâm, kuras bija panâkuðas apstiprinoðu tiesas lçmumu par juridiskâs pçctecîbas faktu. 1998. g. 2. jûnijâ Rîgas Dome pieòçma lçmumu par îpaðuma tiesîbu atjaunoðanu uz çku un gruntsgabalu Rîgâ, Ìertrûdes ielâ 123. Rîgas Domes Rîgas Latgales priekðpilsçtas izpilddirekcijas îpaðumu nodoðanas komisija 1998. g. 23. oktobrî saskaòâ ar Denacionalizçtâ namîpaðuma nodoðanas - pieòemðanas aktu nodeva nekustamo îpaðumu “Austruma” pilnvarotajai personai. 1998. g. 18. decembrî çku un gruntsgabalu ierakstîja Zemesgrâmatâ, tâdçjâdi “Austrums” beidzot atkal kïuva par pilntiesîgu sava vçsturiskâ îpaðuma saimnieku.
Sadarbîba ar citâm akadçmiskajâm mûþa organizâcijâm. Lai arî uz akadçmisko vienîbu “Austrums” un “Lîdums” un konkordijas “Zelmenis” ierosmi Vienîbu Savienîba Rîgâ 1990. g. 23. aprîlî oficiâli atjaunoja darbîbu, reâla tâs darbîba Latvijâ nav izvçrsusies. Tomçr “Austrums” Latvijâ kopð 1992. g. katru pavasari turpina VS Darba svçtku tradîciju, pieaicinâdams citas atjaunotâs akadçmiskâs organizâcijas, t. sk. tâdas, kuras vçsturiski nav bijuðas VS sastâvâ (studentu biedrîba “Fraternitas Rusticana”, konkordija “Valdemârija”, Latvieðu katoïu studentu un akadçmiíu apvienîba (LKSAA) “Dzintars” u. c.), bet ar kurâm sadarbîba bija aizsâkusies trimdas gados “Akadçmiskâs Dzîves” veidoðanâ u. c.
Laikâ no 1992. lîdz 1995. gadam studenðu vienîba “Latviete”, “Lîdums”, “Valdemârija”, “Fraternitas Rusticana” un “Austrums” izdeva kopîgu izdevumu “Vienîbu Ziòas”. 1994. g. 12. februârî tika parakstîts piecu organizâciju (“Latvietes”, “Lîduma”, “Fraternitas Rusticana”, “Austruma”, “Valdemârijas”) kopçjs paziòojums par sadarbîbu. 1999. g. 17. aprîlî notika Sadraudzîbas deklarâcijas parakstîðana starp “Latvieti”, “Austrumu”, “Valdemâriju”, “Fraternitas Rusticana”, konkordiju “Zinteniece” un LKSAA “Dzintars”.
Mûsdienâs pakâpeniski veidojas tolerantas nacionâlu akadçmisko mûþa organizâciju attiecîbas starp “Austrumu” un korporâcijâm, pârvarot pirmskara perioda nesaskaòas, uzsverot kopîgâs intereses un akadçmisko vienîbu un korporâciju sadarbîbas iespçjas un pierâdot, ka ir iespçjama sadarbîba starp organizâcijâm, kurâm atðíiras iekðçjâ kârtîba un tradîcijas. “Austruma” un korporâciju pârstâvji sadarbojâs darba grupâ likumprojekta izstrâdç par îpaðumu atdoðanu akadçmiskajâm mûþa organizâcijâm, kas tika iesniegts Saeimâ 1994. g. maijâ. “Austrums” kopâ ar citâm studentu organizâcijâm 1995.-1996. g. vairâkkârt apmeklçja Saeimu un iesniedza daþu parlamenta komisiju vadîtâjiem kopîgi ar Latvijas studentu korporâciju Prezidiju Konventu (P!K!) parakstîtus aicinâjumus, trîs reizes (1995. g. 17. un 24. augustâ un 7. septembrî) piketçja pie Saeimas nama, pieprasot âtrâku jautâjuma izlemðanu. LR Saeima 1996. g. 28. novembrî pieòçma un Valsts prezidents G. Ulmanis 1996. g. 10. decembrî izsludinâja likumu “Par nekustamo îpaðumu atdoðanu akadçmiskajâm mûþa organizâcijâm”. Notiek viesoðanos apmaiòa ar citâm studentu organizâcijâm, ieskaitot lielâko daïu studenðu korporâciju, kâ arî studentu korporâcijâm (2000. g. 18. aprîlî pirmoreiz pçc darbîbas atjaunoðanas Latvijâ “Austruma” telpâs viesojâs studentu korporâcija - tâ bija “Patria”), notikuði kopîgi literâri vakari ar “Fraternitas Lettica” un “Fraternitas Livonica”, apmeklçtas “Selonijas”, “Tâlavijas” u. c. korporâciju gadadienu jubileju svinîbas un saòemti to apsveikumi “Austruma” jubilejâs, u. c. “Austrums” tradicionâli piedalâs studentijas 18. novembra gâjienâ no Latvijas Universitâtes uz Brâïu kapiem, kâ arî noliek ziedus austrumieðu Valsts prezidentu J. Èakstes un G. Zemgala atdusas vietâs Meþa kapos.
“Austrums” turpina arî trimdas gados uzturçto draudzîbu ar “Eesti Üliõpilaste Selts” (Igaunija): notiek regulâra vizîðu apmaiòa gadasvçtkos un citâs reizçs. 1991. g. 2. novembrî Rîgâ tika parakstîts jauns sadarbîbas lîgums, austrumieði 2000. g. aprîlî piedalîjâs EÜS 130 gadu jubilejâ. EÜS filistrs un Igaunijas ârlietu ministrs Hendriks Tomass Ilvess 1998. g. 10. martâ viesojâs “Austrumâ” un nolasîja referâtu “Igaunijas ârpolitika”, 2003. g. 25. oktobrî Rîgâ viòð tika uzòemts par “Austruma” goda biedru un uzstâjâs ar akadçmisko runu “Lielâ paplaðinâðana un lielais Eiropas mûris”.
Tradîcijas. Vasarâ tiek organizçti Dârza svçtki, rîkoti izbraukumi ar laivâm un ekskursijas kopâ ar ìimençm (2000.-2004. g. ik vasaru notika akcija “Mûs vieno jûra”) un jauno austrumieðu salidojums (tradîcija atjaunota kopð 2002. g.), ziemâ - zemledus makðíerçðana (90. gadu sâkumâ aizsâktâ tradîcija atjaunota kopð 2002. g.). Tiek iedibinâtas arvien jaunas tradîcijas - akadçmiskâ gada atklâðana (kopð 2002. g.), Dionîsa svçtki (norisinâjâs 2004. g.) u. c. 2005. g. 16. aprîlî “Austruma” pagalmâ tika iestâdîts jauns ozoliòð.
Sabiedriskâ darbîba. Kopð darbîbas atjaunoðanas Latvijâ “Austrums” ir piedalîjies vai sarîkojis vairâkus pasâkumus ar valstisku sabiedriski politisku nozîmi.
1990. g. 27. jûnijâ “Austrums” piedalîjâs J. Èakstes dzîvesbiedres Justînes Èakstes un viòa dçlu austrumieðu Ìedimina un Mintauta pelnu urnu pârapbedîðanas ceremonijâ Rîgâ, Meþa kapos. Godinot vecbiedru J. Èakstes un K. Èakstes piemiòu, pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas “Austrums” ar savu ierosmi un finansçjumu uzstâdîja piemiòas plâksnes pie nama Rîgâ, Dzirnavu ielâ 31 (1993. g. 20. augustâ, pasâkumâ piedalîjâs LR Valsts prezidents G. Ulmanis), kur K. Èakste dzîvoja vâcu okupâcijas gados, LU Mazajâ aulâ (1994. g. 27. septembrî), lai pieminçtu prof. K. Èakstes saiknes ar Latvijas Universitâti. 2001. g. 26. jûlijâ “Austrums” piedalîjâs Jûrmalas domes rîkotâ pasâkumâ, kur tika atklâta piemiòas plâksne pie K. Èakstes vasarnîcas Lielupç, Rotas ielâ 5, kur 1944. g. aprîlî viòu arestçja gestapo. “Austruma” pârstâvji piedalîjâs “Jâòa Èakstes demokrâtijas veicinâðanas fonda” dibinâðanâ 1996. g. 8. martâ LU Mazajâ aulâ. Latvijas pirmâ Valsts prezidenta J. Èakstes godinâðanai un darba izpçtei bija veltîta 1999. g. 14. septembrî LU Mazajâ aulâ rîkotâ zinâtniskâ konference, “Austrums” bija aktîvs arî citos J. Èakstes 140. dzimðanas dienas atcerei togad veltîtajos pasâkumos, vairâkos no kuriem piedalîjâs arî LR Valsts prezidente V. Vîíe-Freiberga. 2000. g. 26. novembrî “Austrums” bija viens no organizçtâjiem piemiòas sarîkojumam J. Èakstei 130. dzimðanas dienas atcerei. “Austruma” biedri sniedza atbalstu J. Èakstes pieminekïa celtniecîbâ Jelgavâ un 2003. g. 14. decembrî piedalîjâs tâ atklâðanâ, klâtesot LR Valsts prezidentei V. Vîíei-Freibergai un bijuðajam LR Valsts prezidentam G. Ulmanim.
LCP politisko bçgïu glâbðanas akcijas pâri Baltijas jûrai 1944.-1945. g. atcerei 1994. g. 6. augustâ Ventspilî tika rîkots piemiòas pasâkums “Bçgïu laivâm - 50”. “Austrums” 1995. g. 13.-14. maijâ rîkoja ekspedîciju, meklçjot “kurelieðu pçdas” Kurzemç. Piemiòas zîmju kurelieðiem un leitnantam R. Rubenim atklâðanâ Ventspils rajona Puzes pagasta “Stiklos” un Ugâles Dzelzkalna Brâïu kapos 1997. g. 8. jûnijâ piedalîjâs arî Latvijas Valsts prezidents G. Ulmanis.
“Austrums” 2000. g. 5. aprîlî pasniedza Valsts prezidentei V. Vîíei-Freibergai sûtòa J. Feldmaòa portretu (gleznotâjs J. Tidemanis), ko 1987. gadâ LR sûtniecîba Vaðingtonâ bija nodevusi “Austrumam” glabâðanai lîdz “laikam, kad Latvija bûs atkal brîva”, lai tad to nogâdâtu dzimtenç. 2000. g. 10. augustâ “Austrums” piedalîjâs pieminekïa atklâðanâ bçgïu laivâm Jûrkalnç, Pâþu pludmalç. Visu “Austruma” 120. gadu (2002.-2003. g.) notika pasâkumu cikls “Austruma pamatnostâdnes”. Turpinot “Austruma” bûtîbas un misijas apzinâðanu un svarîgu atziòu formulçðanu, Vispasaules austrumieðu salidojumâ - t. s. “Zaíukroga” diskusijâ (2003. g. 1.-3. augustâ Jûrkalnç) tika apspriesti bûtiski “Austruma” tâlâkâs darbîbas pamatprincipu jautâjumi un Lielajâ sapulcç 24. oktobrî pieòemtas pamatnostâdnes, izklâstot tâs seðâs sadaïâs - akadçmiskums, latviskums, valstiskums, demokrâtija, draudzîba, çtika. “Austrums” vairâkkârt ir ierosinâjis un noorganizçjis atklâtas sabiedriskas diskusijas. Atzîmçjot “Austruma” 120 gadu jubileju, 2003. g. 2. oktobrî Rîgâ LU Muzeja telpâs tika atklâta “Austruma” 120. gadadienai veltîta izstâde, sarîkota zinâtniska konference - sabiedriska diskusija “Par Latvijas pilsoòu valstisko apziòu domâjot” (uz jubileju tika aicinâta LR Valsts prezidente V. Vîíe-Freiberga, “Austrums” saòçma viòas rakstisku apsveikumu) un noslçgts Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Akadçmiskâs vienîbas “Austrums” sadarbîbas lîgums. 2004. g. 18.-20. jûnijâ austrumieðu delegâcija pa bçgïu laivu ceïu ar kuìi ieradâs Gotlandç un Stokholmâ (Zviedrijâ) ciemos pie “Austruma” vecbiedra un LCP darbinieka J. Sadovska, un apsveica viòu 100 gadu jubilejâ. 2004. g. 21. oktobrî “Austrums” sarîkoja konferenci - publisku diskusiju “Ko Jânis Èakste teiktu par mûsdienu Latvijas demokrâtiju”.